lasu, skatos, ļoti daudz runāju, zaudēju spēciņus; mēģinu būt blakus un uztvert, bet īsti nesanāk. mēģinu plānot lietas, ceru, ka tas sanāks labāk. pēc episkā futbola mača sapnī daudz nodarbojos ar pietupienu taisīšanu, redz kā, ķermenis/galva signalizē, ka vajag vairāk kustēties, jo tā laime, kas pārņem, kad esi līdz pēdējam vienkārši pārguris, bet ļoti, ļoti laimīgs, nav salīdzināma ne ar ko citu.
atbraucu atpakaļ, sakārtoju drēbes, sakārtoju māju, sakārtoju grāmatas un dokumentus, nopirku ēdienu, vismaz pāris dienām, uztaisīju salātus, iedzēru tēju, mazās ikdienas ainas, kuras vairs nav nemaz tik ikdienišķas, tāpēc sagādā prieku.

un vēl es šodien ar katrīnu gulēju uz batuta, bija spilgta saule, un mēs sildījām pēdas. un tad atpakaļceļā mēs visi mašīnā miermīlīgi klusējām, pa radio skanēja wind of change, garām traucās tās milzīgās piejūras priedes, tāds skaists brīdis, skaists punkts, ko pielikt šai lieliskajai vasarai.