Un tad ir tādi vakari, kad pēkšņi nokļūstam Mellužu estrādē uz zaļumballi, mēs dejojam, sadzērušies vīrieši orbitē apkārt, un tad, ejot atpakaļ, sāk skanēt i will survive, pilna debess zvaigžņu, to taču Rīgā tā nevar redzēt, un tas viss ir tik maģiski. Un tagad mums ir brokastis mājā, kas ir nu jau mana mīļākā māja pasaulē, mums ir šampis brokastīs un konfektes, un visam ir mazliet saldsērīga beigu noskaņa, jo draudzene brauc prom, viņas māsa arī, vasara ir gandrīz cauri, bet šeit un tagad mums ir šampis, konfektes un svaigi ceptas maizītes.