2011. gada vasarā es mēdzu piedzīvot tādus ļoti, ļoti savādus pateicības brīžus, nezinu, kā lai to labāk izskaidro, bet tie bija tādi kā viļņi, kas pārņēma un lika justies ļoti, ļoti pateicīgai par visu labo un skaisto, kas notiek, nu, vārdsakot, riktīgs kosmoss un ezotērika. es toreiz runāju par šo pieredzi ar kādu vīrieti vārdā Toms, kurš man teica, lai es diez ko tur neanalizēju, kas un kāpēc man uznāk, bet vienkārši savācu tos pateicības brīžus un atceros, kad nejūtos tik pateicīga par dažādām lietām. nu lūk, un šādu pašu iemeslu dēļ, tas ir, lai atcerētos labās un skaistās lietas un dienas, vēlos pierakstīt, cik šodiena ir bijusi lieliska. 

ļoti jauks rīts, bet es nesaprotu, kā joprojām spēju pati sevi uztvert nopietni, ja starp izvēlēm kaut ko darīt ātrāk vai vēlāk es izvēlos to agrāko variantu, kas nekad nenotiek, jo es aizguļos vai izdomāju, ka labāk tomēr būtu vēlāk, jo esmu neticama čamma. bet nu kaut kā izkūņojos un galu galā nokļuvu autobusā uz Bērzciemu un nokļuvu pat pašā galamērķī, kur mani sagaidīja Kārlis ar kafiju un pankūkām. tad mēs mazliet padzīvojāmies pa āru un izlikāmies, ka baigi plānojam kaut ko, tad aizbraucām uz Enguri, kur viss bija pilns ar atpūtniekiem, mašīnā skaļi dziedājām līdzi visam, kas gāja pa radio, it sevišķi tām dziesmām, kuras nezinājām, tad atgriezāmies atpakaļ un gājām visi peldēt, kas bija lielisks piedzīvojums. tur bija milzīgi viļņi, neticami silts ūdens un ļoti smieklīgi vispār, abas pārējās meitenes iedomājās, ka jūrā noteikti var tagad sastapt roņus, tāpēc sāka baidīties, mums bija pikniks jūras malā ar sviestmaizēm un alu, un tad mēs visi vienkārši padzīvojāmies pa āru, šajā vietā vienkārši pazūd laiks, tas ir reizēm neticami. un vakara noslēgumā mēs aizbraucām uz ezeru, jo Bērzciems ir tieši starp ezeru un jūru, un pie ezera dzīvo savvaļas govis un zirgi. Govis neredzējām, bet zirgi gan tur stāvēja visur apkārt. un tik ir tik ļoti, ļoti neticami skaisti, ka neliekas reāli. nu jā, un tad vēl visam pa vidu es arī pasauļojos un kārtīgi izlēkājos pa batutu, kā arī skraidīju apkārt un vienkārši nodarbojos ar vasaras lietām. piemēram, gulēšanu uz lieveņa un skatīšanos debesīs. 

un rīt es celšos agri (kā jau parasti, bļin), lai pirms rīta kafijas aizietu nopeldēties neticami siltajā jūrā. un tad jau būs jāpastrādā, un tad jau būs jābrauc uz Rīgu, un tas viss ir tik fantastiski. ļoti, ļoti skaista diena. es te tagad savā nodabā sēžu un klausos future islands, varētu pastrādāt un patulkot, bet ir grūti, jo ir karsts un nāk miegs, tāpēc to laikam labāk pēc tās rīta jūras tomēr. 

šī vieta ir tiešām ļoti maģiska. to ir grūti izstāstīt, bet tas ir tā, it kā šī visa apkārtne eksistētu ārpus laika un telpas.