Vīne, Varšava, Rīga, lietus, auksti, negulēšana, naudas nav nav nav, zvans priekšniekam, lai atgādinātu, ka laiks algai. man rādās murgi par to, ka mēs nesaņemam vairāk naudas no projektiem, es nevaru atslēgt galvu un visu laiku domāju par lietām, un tikko pavadīju divas stundas pie epastiem un atbildēju tikai uz 25 epastiem no 50. open call my ass, cilvēki tiešām nemāk lasīt.

bet vispār ir visādas mazas ainiņas sakrājušās. tādas kā pica sešos no rīta no diennakts picas un kebabu kioska pie liela dārza, maldīšanās pa pilsētu lietū, lai aizvestu mani uz viesnīcu, dejas un dzērieni, ļoti daudz smieklīgu sarunu - es reizēm nogurstu tik tālu, ka vienīgais, ko no sevis spēju izdabūt, ir yes, very festival, much cinema, many fun!!1!, galvenais ir zināt, kurā brīdī aizvērties.

bet laikam mana mīļākā aina tomēr bija iedzeršana ar Balkānu džekiem, kas beidzās ar to, ka pēc pirmā alus mēs sākām plānot kopīgu izglītības projektu, kas apvienotu Balkānu un Baltijas valstis. morāle: uzmanies, par ko runā, ja dzer ar Balkānu džekiem, jo varbūt vienkārši iekulsies vēl papildu darbos.

un vēl es turpinu domāt par to, cik ļoti forši būtu pazust ceļā, bet tai pašā laikā es sāku nopietni skatīties uz maģistru programmām šeit pat, jo ļoti gribas. nezinu, neesmu izlēmis, nedomāju, ka tuvākajā laikā spēšu izlemt. mīļo sīrupiņ, man ir problēmas.