15.10.11 19:23 - rudens I
Lēni pūta vējš. Mati viegli šūpojās tajā, gluži kā tās rudenīgās kļavu lapas. Lēni acu skati mainās starp cilvēkiem. Tie kļuvuši lēnīgi un apcerīgi. Vēl ir krāšņās lapas, vēl saulrieti ir zeltīti. Es dažbrīd iedomājos par pirmo sniegu un brīnišķo kailsalu. To brīnišķīgo pirmo kniebēju.
Rudens raisa dažādas līdzīga rakstura emocijas. Tās, kuras vasarā nogatavojušās, uzpūtušās vai nogurušas. Dažiem pēc trakulīgās vasaras ir iestājušās melanholiskas jūtas par aizgājušajām ballītēm, pastaigām divvietulībā vai cilvēku pūlī festivālos. Varbūt bēdas pielējušas raudulīgās acis par nepiepildītām dienām un vienmuļajiem vakariem, ko dāvās ziema, aukstums un sniegs.
Man rudenī kustības un daba liekas lēna palikusi. Kā dzīvnieks bez saimnieka, sēdēdams vienā vieta un gaidīdams, kas notiks. Bildēs tas noteikti būtu nefokusēts attēls ar izplūdušiem krāsu toņiem. Ir lietas, kas notiek cikliski. Ir notikumi, kas iespējami tikai pavasarī, vai tikai ziemā. Tā arī rudenim piedienas savs spirāles sektors. Šoreiz izmaiņu rudens.
8.10.11 16:58 - The Parts
skaņas, mūzika un dziesmas. Ir tik viegli klausīties un sajust šo burvīgo mākslu. Kā Kalniņa dziesmās, tā Ziedoņa epifānijas un citi gara darbi dzied. Ir dažkārt grūti neklausīties un nejust mūzikai. Tomēr šoreiz nemēģināšu gleznot to dvēseles miglaino maģiju, ko sniedz mūzika.
Esmu melomāns. Nelabojams mūzikas mīļotājs visos diapazonos. Jā, arī es pats spēlēju un pat esmu daļa no grupas. Tagad ir tāds laiks, kad šajā vidē ir dotas tik daudz iespējas spēlēt. Teju vai katrai jauniešu grupai ir sapņi par lielām skatuvēm, fanu pūļiem ar neizbēgamām popularitātes sekām. Ar to arī ir samaitāta daļa jauno mūzikas censoņu. Ar maldīgām domām par visiem blakus subproduktiem, ko līdzi sev var nest burvīgā mūzikas radīšana un spēlēšana. Diemžēl nav daudz patiesu talantu, kas būtu radīti, lai šo dzīvi dzīvotu. Visbiežāk centieni aprobežojas ar liekām cerībām, draņķīgu skaņu un brūkošiem kārš namiņiem.
Es allaž esmu mēģinājis rast savu skatu par lietām un darbiem, kas darāmi. Tas vistiešāk arī attiecas uz manām attiecībām ar skaņām, ko radu. Jā, atzīstos, ka šajā spēļu lauciņā esmu šarlatāns. Es no veiksmīgiem skaņdarbiem esmu tālu. Ja par tādiem var dēvēt tā saucamos hītus. Mana grupa ir svētdienas garāžas grupa. Nesapņojot saldās ainas par stadioniem, glancētiem CD vāciņiem un burvīgiem klipiem. Mans sapnis ir garāžas tikko pēc remonta, virtuves arēnas ar pāris ķebļiem un veci kinoteātri. Jā, tā laikam saucas pagrīde, kas izklausās pilna ar dupinieciskumu. Jau dzirdētas frāzes un teikumi. Pilnībā piekrītu, taču nevienā brīdī neasociējos ar šiem salīdzinājumiem. Man patīk spēlēt, radīt un priecāties par to, ka kāds klausās. Varbūt arī vēlies noklausīties?
http://www.draugiem.lv/the_parts/
25.9.11 18:24 - Septembris
Vecs vīrs reiz teica: "Cāļus skaita rudenī!"
Šajā rakstā: Kīks mācās angļu valodu, Hipstermeitene paijā papagaili un man darbā bus cits galds!
Pārlasīju vien pēdējo rakstu. Patiešām sajūtas tādas, ka tur nekas nebija noticis. Tas nebija uz ilgu laiku. Pāris nedēļās mana pasaule mainās. Trīs lielas lietas notiek.
Visupirms mana hipstermeitene atrod sev darbu. Vislaik` šķita tas būs grūt` un bez 10 pakāpē n CV sūtījumiem nekas nenotiks. Izrādījās pat ne pusi no 10 nenācās izsūtīt, lai atrastu sev vietu. Bankas vadītāja šamā gluži nav, taču esot labi tagad. Darbā puse no uzvaras ir darba vides gaisotne. Vai nu tas ir pirmo mēnešu eiforisms, bet pagaidām ar šo uzvaras daļu viss ir kārtībā. Skaisti.
Šoruden par vienu cāli Dobeles fazendā būs mazāk. Nē, neviens nav aizgājis. Tik dosies zeltu skalot! Jā, bračka sēdējā Dobelē fotogrāfēja un kapāja LoL, līdz brīdim, kad izdomāja, ka jālaiž uz britu salām. Neesmu gluži lepns ar šo soli visas letiņu tautas kontekstā. Taču skatoties tuvāk, tas ir drosmīgs un atbalstāms solis. Pēdējais arguments tad arī ņem virsroku. Esmu sev jau nosolījis pāris lietas. Brīdī, kad viņam štelles aizies, būs mājvieta un peļņa, tad jau meklēšu pirmos lidojums, lai dotos ciemā! Tikām Dobelē būs klusāks.
Trešā lieta, ko no zāļu skapīša izvilku esmu es pats. Vienā jaukā dienā priekšnieku priekšnieki zvana un aicina pie sevis. Stāsta, ka nu jau iepriekšējais vadītājs tiek atlaists. Labi, tas vēl nav viss. Šo vietu piedāvā man. Patiešām nedaudz nošokējos. Tomēr priekšniecība izklausījās tādā bezizejas stāvoklī. Jo par labu argumentu arī izskanēja frāzes, ka tas būšot labs ieraksts CV, atkāpties var vienmēr un līdzīgi. Es jau arī piekritu. Sev stāstu, ka ja šajā uzņēmumā vēl kādu brīdi gribu strādāt, tad jāņem tas ko tev dod. Arī par ASV vēstniecības būvlaukumu baidījos, tomēr tagad to laiku atceros ar nostaļģiju. Smieklīgi jau ir tas, ka tagad tur mēs esam trīs cilvēki vien. Noteikti, ka ar jauno amatu laika gaitā apradīšu. Tomēr prāta šķēpi, kas ir iepriekšējam vadītājam, ļoti trūks. Tomēr bija apgriezieni un pieredze.
Lūk šāds iegriezās septembris!
25.8.11 11:41 - Vēstule
Vēstules no Jūrmalas.
Sveiks!
Kā tev klājas? Ir dīvaini šo jautājumu uzdot. Negrasos no sava skata horizonta prātuļot par mūsdienu sabiedrības garo vēstuļu liecību atstāšanu. Ir pagājuši teju 9 mēneši un mans paradums šo to uzklabināt ir gatavs nākt pasaulē. Mirkļa slinkuma sajūtas iespaidā arī ir pienācis laiks.
Skatam atpakļgaitā. Ja man ir jāatceras pavasaris, tad grūti ir atsaukt atmiņā kādus īpašus notikumus. Brālis un Edžus ir pārcēlušies uz Dobeli. Tā kā tagad arī izpaliek mazās izskriešanas ciemā. Mājās arī ir jauna ģimenes locekle - Dž.R.T. Vijolīte, vai arī, ja labpatīk Džiga, Fukušima, Vīks un citādi. Viss notiek un spēles rit pilnos auļos.
Darbos kā jau darbos. Nekas nav mainījies, tik vien esmu sertificēta persona, ģeodēzisko darbu veikšanai. Lai gan savā arodā nestrādāju visu mūžu, bet nu jau ir iestājies nogurums un apnicība no šī darba. Lai gan nākotnes kārtis klusē, bet plāni ir vērsti uz kuģu, lidmašīnu izmantošanu ceļam. Lai gan saknes un dzīves viensēta duss un klusi gaida mani Urbjos, tomēr vēl ir lietas jāsadara. Nē, tā nav, ka tur viss tiek laists savā vaļā. Mājai tiek neregulāri veikti kādi darbi. Tika nojaukta viena krāsns, kas tikusi uzbūvēta vienkārši uz koka dēļiem un sijām. Tās no sava vecuma, un vides bojājumiem vairs nevar turēt slodzi. Priekšā ir vēl viena krāsns. Arī pagalmā divi šķūņi ziemu neizturēja, tie vēl gaida savu mērķtiecīgu nojaukšanu. Ja ne nojaukšanu, tad vismaz veco konstrukciju novākšanu.
Ak, jā. Ap vasaras sākumu, arī hipsteru meitene skolu pabeidza. Tam sekoja laiska vasara. Visiepriecinošāk tagad ir vērot ledus kustības. Tiek meklēta darba vieta un amats. Cerams, tas arī ienesīs jaunas vēsmas.
Un kā tev veicies pēdējā laikā?
12.12.10 13:45 - Jaunais gads
Paņēmu pilnu plaukstu ar sniegu. Pacēlu roku gaisā un vēroju kā putenī izskatās mana roka. Kūstošais sniegs pa pilītei tecēja man zem krekla. Aizvēru acis.
Esmu es ziemu mīlošs cilvēks. Man patīk sniegs un auksts laiks. Vēl vairāk man patīk ziema un biedējošā klusuma sajūta dabā. Kad mežā ejot, dzirdi vien gurkstus zem kājām vai slēpju slīdēšanu. Varu droši teikt, ka man nu ir nokomplektētas izpriecas sniega/nesniega sezonās. Kad baltās kupenas klāj laukus un mežus, tad jādodas ar distanču slēpēm apskatīt dabu. Pārējā laikā ripojam ar velo. Tas ir tā vienkārši. Galvenais un vienojošais elements šajos procesos ir kustība. Kaut uz riņķi, bet došanās uz priekšu!
Labi, tagad pastāstīšu par nākošo gadu. Gribi zināt, kas tad būs? Varu padalīties ar savu redzējumu. Edžus un Krišus pārvācās uz Dobeli atpakaļ. Redz, braukāšot katru dienu. Benzīns paliek dārgāks, bet arī dzīvošana kollonijās nav tā lētākā. Taču neba tajās naudās slēpjas tā sāls. Vides maiņa. Nedrīkst iesīkstēt vienā dzīves ritmā. Labi, jaunībā to nevar. Tam būs laika diezgan pensijā! Nenoliedzu, ka dzīves vidi var nomainīt ļoti daudz un dažādos veidos. Dzīvesvietas maiņa ir viens no tiem.
Vēl viena liela lieta nākošajā gadā būs jauns ģimenes loceklis. Pagaidām vēl tikai suns. Mazais Džeka Rasela terjers. Dauzonīgs bez gala. Mazs un piemīlīgs. Mājās tomēr prasās kāds mīlulis un tas pieklīdenis kaķis nav izturams. Pabaro to kaķi, ielaid mājā un šams pieķēza to. Vienu, otru, trešo reiz. Tad šams pazūd, tad parādās. Nevar tikt arī vaļā. Cerams šunelis viņam iedos sukas. Kad vēl Ludvigs bija pie dzīvajiem, tad kaķis sētā bija ļoti liels retums.
Liels notikums arī būs māsicas kāzas. Viņa precēsies ar šrilankieti. Vairāku gadu ilgās attiecības nu pāries jaunā līmenī. Tas visnotaļ būs interesants sarīkojums. Kāzas solās būt tādas, kā filmās. Lielas un greznas ar daudz ārzemju viesiem. Mana mazā meitene jau ir skeptiska, taču gan jau būs labi. Izpriecāsimies pa lielam. Jānoskata labās idejas un jāizvērtē, kā organizēt savējās!
Par Līguci runājot, taču pašā gada sākumā viņa absolvēsies. Lielais notikums! Tad būs viņas lielais vezums līdz galam nostumts. Līksme.
Pilītes aizritēja līdz mugurai un krūtīm. Izbaudīju katru tās kustību. Cik gan daudz vēl ir neizjustu, neizbaudītu sajūtu? Tik nebaidies!
2.8.10 22:38 - citroni un velosipēdi!
- Labrīt, tev samiegojušās acis.
- Lūdzu, brokastis.
- Vai, citroni!
Brīnišķīga pirmdiena. Iespējams tāda ļoooti sen nav bijusi. Pirmdiena bez darba. Varēju nodoties savai pēdējai kaislībai. Braukšana ar velosipēdu. Ir vairāki iemesli šādai situācijai. Tas ir samērā videi draudzīgs pārvietošanās līdzeklis. Tieši tā - samērā. Neesmu skaitījis cik lielu postu dabai nodara, dzelzs iegūšana, plastmasas detaļu izgatavošana un riepu kausēšana. Labi aisberga redzamā daļa ir skaidra, izplūdes gāžu nav! Pēc savas dabas un iekšējās būtības es esmu ļoti vienpatīgs cilvēks. Pat mašīnā viens braucot spēlēju viena cilvēka teātri. Ar velsiņu ir līdzīgi. Var ieslīgt apcerējumos, tīksmīnājumos un pārdomās, plānos par visdažādākajām tēmām. Par vācu inženēriju, klasisko mūziku, skaistiem aktiem un valsts iekārtas maiņu. Kā trešais valis vai trijstūra mala ir Latvijas skaistās dabas āres. Patišām vasara ir maģiska ar saviem baltajiem ceļiem. Arī šodien izbraucot par vientuļāku grunts ceļu nebeidzu priecāties par krūmaino mežmalu, aizaugušo pļavu vai veldrē samesto labību. Tas viss tik nozīmē, ka viss vēl nav tik pedantiski sakārtots kā mans inženieru nostrādātais velosipēds! Ir vēl kur iet un rakt, lai neieslīgtu degradējošā kārtība un skaistuma saglabāšānā. Varbūt pat izcirti grāvji un akurātas mežmalas nepiestāv mūsu zemītei. Pilsētas braukšana Rīgā gan ir kas pa visam cits. Vasarā tā pat ir bīstama kā ziemā tikko apledojis bruģis. Tā meiteņu apģērbu mode... lieli dekoltē, vaļīgas kleitiņas un knapi knapi šortiņi. Jaunkundzes padomājiet par vīriešu drošību uz ceļa!
- Citronam ir laba garša. Vai pievienoji garšvielas?
- Nē, tā ir rīta garša!
- Jā, pirmdiena...
27.7.10 20:18 - ds
Vasara nu jau pāri pusei. Šodien minot putekļaino būvlaukumu domāju par latviešu stiprajiem ķermeņiem. Tie nebīstas karstākās saules, kad kuro dienu pēc kārtas jāpavada tiešos saules staros. Arī stindzinošākajā ziemas dienā tie stāv kalna galā, ļaujot vējam plandīt sasalušo apģērbu. Nepilna gada laikā jāizbauda tiem 60 grādu lielu aplitūdu. Spēcīgi ļaudis. Šodien ir otrā diena, kad es šarlatāniski mēģinu iedzīvoties karalistē. Viens no darbu vadītājiem šodien uzjautāja:" Cik tad ilgi esi pamests zem tankiem?"
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
mobsene tagad tīra savu krāteri!
26.6.10 12:49 - Gardumiņi
Sveiciens cibiņsaime beidzot saulainajā sestdienā.
Šī nedēļa ir sajukusi. Parasti var nekļūdīgi pēc sajūtām noteikt kas pa dienu ir šī un kas būs rīt. Pēdējās dienas nu tas galīgi nav tā. Rīts bija vienkārši lielisks. Pamosties ar saules stariem, kas laužas istabā. Līgucis ar mierīgi čuč blakus. Uz ielām arī tik agrie putni nesteidzīgi kustās. Vuššš, aizšaujas zaļais velo. Šorīt uzstādīju jaunu labāko laiku mājas-darbs ~25min. Darbā ar kolēģi nošņakarējām Līgas ceptās smalkmaizītes. Jā, patiešām smalkmaizītes, jo viņas ir patiešām mazas. Aptuveni viena kodiena lielumā. Ar kanēli un cukuru. Kaut arī, manuprāt, no pannas caur cepampapīram izsūcās sāļums, tas tik piedod īpašu garšu viņām. mmmm. Ceru, ka vakarā vēl būs kāda palikusi mājās.
Ko lai taisa vakarā vakariņās?
25.6.10 19:27 - šis un tas
Sveiciens vasaras saulgriežos! Jau kādu brīsniņu ābolītis ir gatavojies un nu ir gatavs nokrist no kociņa, tieši tavā RSS pastkastītē, vai arī garākā zālē.
Par vispārējo situāciju. Daudz strādāju, nemāku atpūsties, mēdzu joprojām sapņot. Lai gan darbu jau nav kaudzēm tagad iekš tās mērniecības, taču ir šis tas uz brīsniņu saskrējis. Šīs pirms, pēc un svētku brīvdienas es pavaduuz LVM mežu un USA nots. Par darbu es vienīgi varu gausties, jo raujos daudz bet jēga maza. Brīvdienas? kas tās tādas? labi, labi nav jau tik traki. skumjākais, ir tik tas, ka tās sliktākās ziņas jau pienāk pēdējā brīdī. Vēl jau arī škrobe, ka tajā brīdī, kad vajag šādās tādās izdevīgās dienās pazust, tad man ir jāizstiepjas un jāvar būt darbā. Nemaz neņemot vērā, ka, iespējams, arī es vēlētos kādu brīvbrīdi. Ja vien vēl tas atsauktos uz $$...
Labi, par atpūtu. Vasara pagaidām ir izpostīta. Jāņi paši garlaicīgākie kādi jelkad ir bijuši. Nav pat ko stāstīt. Vienīgais open-air festivāls, kuru ar dedzību gribēju apmeklēt jālaiž garām. Tas tiek upurēts kāzām. Tādām, kurās būs 90% krievvalodīgo. Nav jau tā, ka es kāds nacionālā naida kurinātājs, taču tā nav mana sabiedrība, kurā uzturēties. Sevišķi jau, ja tā vietā es varētu būt labākajā festiņā vasarā!
Pēdējā laikā vēl es esmu atkal atsācis domāt par mana velo tālāku remontēšanu. Es esmu noskatījis jau bremzes. tagad jādomā tālāk par ritošo daļu. ļoti jau gribētos sev spīdīgos aplokus, taču redzēs kā nu sanāks. Iespējas ir divas. Pirmā, pārspieķot jau esošos un atjaunot. Otrā, iegādāties jaunus ratus. Kaut arī pirmā būtu dārgāka, taču rezultāts ir viens. Uzlabota braukšana. Pēc vienas dienas lietusgāzēm, jāpiedomā par atslēgu maciņa atjaunošanu. Noplīsa lencīces uz kurām tad turējās maciņš. Arī sēdēkli nenāktos par sliktu uzlikt tādu jaunāku un jaukāku. Tos es skatījos no e-bay.de. Nav jau nekas īpaši dārgs, taču savācās jau viss kopā. ekkk, saraksta beigās ir rāmja krāsošana. Vēlētos jau tādu vai nu zaļu metāliku, vai perlamutrīgu zaļumiņu. mmm...
8.5.10 00:27 - Apņemšanās IV
Pietiek sēdēt un jāatsāk atkal skrabināt mazā burtu vācelīte. Nē, es nerunāju par aprobežoto čivinātāju ligzdiņu. Joprojām uzdodu sev jautājumu, par nepieciešamību sevi tur redzēt. Labi, ne par to es gribēju. Es tikai rakstīt vēlējos, īsti necenšoties izteikt izvilkt mirguļojošos dimantiņus no rasas zālē, bet gan tā tīri kā atkal atverot sen aizputējušo darba piezīmju grāmatiņu. To pašu, kas gultas somā starp "Rīgas Laiku" un ģenerāļa Bangerska atmiņu stāstiem. Patīk jau tā kara literatūra un jo sevišķi atmiņu stāsti. Smieklīgi vien ir tāda veida literatūru patērēt maršruta mikroautobusā uz darbu. Tieši tā, no kādreizējā skribinātāja, tad kļuvu par pasīvu lasītāju. Tad nu atkal esmu nolēmis to lietu atsākt. Īsti nezinu ko aprakstīšu, ēdienu receptes vai tercas rētas, taču stingri esmu nolēmis neregulāri rakstīt.
7.2.10 23:38
Sveicinni mīļajiem cibiņiem!
Es ticu, ka vēl ir kādi cibiņi, kas mani atminas. Sen neesmu neko ierakstījis šajā mazajā hobita alā. Lieta tāda mīļie, ka laiki mainās un arī es esmu pārcēlies uz dzīvi citā platformā. Tātad demonstrēju un lieku priekšā http://burtnica.blogspot.com/ . Jā te tas ir, mana pierakstu burtnīca. Tas nozīmē vien vienu papildus lapu apskatei reizi nedēļā. Aptuveni tik reti man arī ir ko publiski parakstīt.
Bučas
mobsene un pārējām!
debess_kalejs
17.7.09 23:29
pēdējās dienās manu prātu satrauc pāris domas. tās es, būdams labāks eseju rakstnieks, vai žurnālists, varētu izvērt ļoti plaši. taču tas nav gluži mans lauciņš. pēdējās divas dienas esmu sācis strādāt. algotu darbu protams. precīzāk sakot, pārnācis no atvaļinājuma. tāda pagarāka. neko, same old thing!
pirmā lieta, kas mani nedaudz sarūgtināja. Ziņa, ko izlasīju boot`ā tas, ka logitech izlaidusi ļoti reālistisku ģitāras kontrolieri priekš guitar hero. Wtf?! Šis uzņēmums ražo tanku peles, nevis ģitāras kontrolierus videospēlei, kas ir ļoti pietuvināti īstai ģitārai. Nu cilvēki, kas notiek? es nešaubos par spēles aktualitāti un lielajiem panākumiem, taču tas nav tas īstais virziens kur spert soli! Taču iespējams es esmu negatīvs cilvēks. Atcerēsimes Air guitar. arī tas iespējams kādreiz šķita kaut kāds sviests, kur pat tika rīkoti plaši konkursi kurš tad labāk imitēs ģitārspēli... forši!
Otra lieta par ko es esmu sapriecājies ir filma "It might get loud". atzīšos neesmu redzējis. taču jau no [i]trailera[/i] noskatīšanās, iepatikās. tā iespaidā tagad brīvbrīžos klausos Jack White daiļradi. Jāteic, ka Slash izteikumi ir patiešām pamatoti. viņam ir tas īstais [i]feel[/i] ģitārspēlei. un tiek toņi kā skan viņa ģitāra. tas ir kas graujošs. patiešām, tas ka viņš izmanto ļoti vecus pastiprinātājus un ģitāras, bieži eksperimentē ar izskaņojušos ģitāru, mani fascinē! un daudzas dziesmas ir tādas kā ierakstītas guļamistabā. vienvārsakot, garšīgi!!
Pēdējā lieta nav neko tāda liela. Es tik vēlējos atzīties. atzīties par to, ka mani nedaudz aizgrābusi tā Lady Gaga. nē, nevajag to asociēt ar kaut kādiem nejēdzīgiem tīņiem, un populārās mūzikas bezsmadzenīgo daļu. Uzmanība ir jāverš faktam, kā šī jaunā dāma izpilda dziesmas akustiski pie klavierēm. apbrīnojami. arī tie īstie māsterētie darbi ir klausāmi tieši no tā viedokļa kā tur viss salikts. tīri tā profesionāli no tā viedokļa. bet atkārtošos, iespējams es esmu negatīvs cilvēks un neko nesaprotu.
dzīvē ir daudz dažādu labu lietu. Priecāsimies un gaidīsim, kad gaiss nespiedīs uz mums kā smags akmens uz pleciem!!
10.7.09 13:28 - Mazie dzīves prieciņi
Šodien uzsaušu savas dārznieka drēbes. Laukā iznesīšu savu pārnēsājamo radio, uzslēgšu savu iemīļoto radiostaciju uz FM viļņa 103,7. Paņemšu nelielu ķeblīti un lielās dārza šķēres. Iešu apgriezt dzīvžogu!
Veiksīgu arī tavu dienu!
6.7.09 12:17 - par Ščavām un svētdienas vakaru
Vakar vakaru pavadīju kā jau kārtīgu ieilgušu svētdienas vakaru. pārlasot Rīgas Laika arhīvus, kur ir pieejami visi žurnāli ieskenēti. protams pēdējie jaunākie numuri nav pieejami, bet vai tad vecie ir nekam nederīgi un satur aplamu informāciju? Nebūt ne! vadīju laiku lasot un arī šķaudinot sevi. Nepatīk man atzīt to kā tādu mazu sevis masturbēšanu. Tas skan netikli un kroplīgi. taču tīša šķavu izraisīšana ir tik baudāma. nē, baudāma ir pati šķaudīšana. tas ir mirklis, sprādziens. notiek izelpa ar milzīgu spiedienu, sasprindzinājumu. Pēc kura nāk liels atslābums. redz, tādas ir tās ķermeniskās baudas...
3.7.09 00:16 - ieraksts un satraukums!
esmu nedaudz aizrauts. par spīti tam, ka rītā, redz, man ir jāpriecājas un jāatzīmē stulbs izlaidums. Es šodien kopā ar savu grupu sakopojām spēkus un iespējas un pašrocīgi ierakstījām kādu jēlo muzikālo materiālu... tiesa gan bez vokāla. bet to jau noteikti paspēs. Ja kāds ir kādreiz piedzīvojis, redzējis kā mazi bērneļi ir aizrauti ar kādu rotaļlietu vai spēli, tad spēj arī iedomāties kādas var izskatīties pieaugušo acis līdzīgā situācijā! tātad varētu teikt, ka esmu zaudējis savu muzikālo ierakstu virginity! HA HA
30.6.09 02:25 - Svaigums!
Sadomāju atjaunināt nedaudz savas kladītes izskatu. tagad paveras jauks skats caur Bagendas durvīm!
29.6.09 10:10 - Vestule
Sveiks mans dārgais lasītaj!
Gribēju tev uzrakstīt vēstuli.
Vēstules ir tāds veids kā apsēsties un pašam ar sevi izdomāt, kas labs noticies, ko jauku gribētu pavēstīt citam. Agrāk cilvēki varēja tā sevi izpaust, taču tagad daudzas lietas paliek nepateiktas. Vēstules kā tādas līdzinās nenozīmīgiem pāris teikumiem. nav pat vēlāk ko pārlasīt un atcerēties. tāpēc šādi cibas raksti ir kā tādas vēstules sev pašam pēc gadiem. radās nupat ideja, par to vai nevajadzētu vecākos, labākos ierakstus iearhivēt kāda nebūt burtnīcā vai albumā? bet man taču ir manas burtnīcas!
Jāņi ir pagājuši. Tās bija brīnišķīgas dienas. Darbs dienas garumā kopā ar draugiem. Vakarā kopīga atpūta. Mūsdienās jau patiešām daudzi jaunieši nemaz nemāk neko darīt ar savām rokām. tikai māk domāt kā izklaidēties. Kārtīgs darbs taču veido cilvēka stāju un raksturu. bet varbūt es neko nesaprotu. atpakaļ pie Jāņiem. Pats pasākums varbūt gluži neizdevās kā plānots, taču pa lielam viss bija kārtīgi un izdevies. noteikti vieni no vislabākajiem Jāņiem vispār.
Vēl arī vēlējos pastāstīt par savu bakalaura darbu. to es mocīju samērā ilgi un daudz. bet beigās man labais recenzents ielika tikai 6. vīlies?! tas būtu maz teikts. bet nu es jau tur vairs neko nevarēju darīt. kā ir tā ir! aizstāvēšana arī varbūt nesanāca tik laba kā gribētos, jo beigas īpaši neskrienot sanāca pārtērēt laiku. atkal klupiens. labi, beigas dabūju atzīmi 7. bet tik un tā tas ir maz! tagad jādomā ko darīt tālāk. īpaši jau nevar neko zināt. ja vēl būtu darbs ko darīt. bet tur arī nekas nenotiek. it kā tu strādā, bet maksā jau tikai par izdarīto un ja nav ko darīt?!
Gribēju vēl arī pastāstīt par šodienas interesanto projektu uz ko uzdūros caur laacz blogu. tas ir Prokudina - Gorska fotogrāfijas projektu. Viņi jau 1909. gadā bija izdomājuši kā taisīt krāsainās bildes. Jāatzīst, ka tehnika nav no vienkāršākajam. Princips ir tāds, ka katrs kadrs tiek uzņemts 3 reizes. katrā reize ar savu krāsu filtru. kopā tās apstrādājot rodas, manuprāt, ļoti labs efekts. Krāsas ir dzīvīgas, pat ļoti. vēl vairāk, tas arī veido ļoti interesantu priekšstatu par tā laika Krieviju. Ja tas maina skatpunktu. Taču iedomājos par to vai tas varētu būt agrīnais HDR?! jo krāsas ir ļoti interesantas un dzīvīgas. Vēl arī pamanīju attēlos to, ka ja tagad daudz kur var redzēt lielus zāles vaļņus gados nepļautus, tad tur daudzviet ir patīkams zālājs! Pavērojiet.
http://www.prokudin-gorsky.ru/database.php3?first=0Ceru, ka arī tev, mans dārgais lasītāj, sokas labi!
31.5.09 15:39 - svētdienas pēcpusdiena.
Tāk jaunieši, nekur neesmu iekritis. tepatās vēl esmu
šoreiz gribēj` pastāstīt par nesen iegādāto lieto iekš ebay(UPD). es esmu iegādājies jauku Church warden pīpi. redzu nu līdzīga attēlā redzamajai. Pagaidām vēl neesmu iemēģnājis. šo prieku pataupišu brīdim mana fazenndā zem ozola saulrieta brīdī ar ģitāru rociņās...
Otra lietiņa, kas man šodien iepatikās ir blice, kouzgāju iekš dr.lv Animal Stampede. patiešām skanīgi džeki spēlē. taču noklausoties dziesmiņas nācās secināt, pāris lietas. Kalnu karaļa alā ļoti labs gabals. patiešām patika arī tā ideja šādu dziesmu uztaisīt. nenoliedzami + no manīm. Lieta, kas nepatika, ir tā, ka citās dziesmās soloģitāra galīgi neiet klāt. ne pēc toņa, ne pēc kā cita... iesaku paklausīties...
26.5.09 00:50
nepatīk, ka nevaru saņemties to stulbo bakdarbu pabeigt. visu laiku daru ko citu. nē pat ne daru, vienkārši sēžu un švilpoju. besī... pats sev riebjos...
6.5.09 20:39 - 3 lietas
"Sveiks mans mazais lasītāj!", tieši tā es esmu vēlējies uzrunāt, kādā nedaduz apnikušā blogā, savus lasītājus. Kā sirms opis, labsirdīgi runādams savā gadiem audzētā bārdā. Nedēļa iesākusies un ieskrējusies. tātad Vēstule jums visiem, kuri kādreiz iemet aci še, lai uzzinātu kā tad klājas. Esmu saņēmies un iesācis rakstīt to pietiekami lielo darbu, ko saucam par bakalaura darbu... Viegli nav, bet arī grūti nav. Tikai jādara.
Man tagad dzīvokī nav siltais ūdens. nezināmu iemeslu dēļ nu jau drīz būs nedēļa apkārt. tas saistīts ar mājas pārvaldnieku maiņu. tā man paskaidroja. interesanti, interesanti, teicās, ka tuvākajās dienās būs, Tas bija vakar.
Pēdējā lieta, ko vēlējos pavēstīt no savas necilās dzīves, ir tā, ka manas grupas "Grūtbrīdis" koncerts 23.maijā atcelts. nu gan slikti, gan labi. Tagad varēšu doties uz Maijkomeršu!