skriceļi

2.5.09 15:00 - Valpurģu nakts: pirmā pieredze!

Esmu veiksmīgi atgriezies no Valpurģu nakts Tērbatā! kā būtu ar nelielu atstāstiņu?!
Izbraucām ceturtdienas pēcpusdienā. brauciens bija komfortabls un hokejs bija knapi pusē, kad jau sēdēju kādā Tartu krodziņā, malkoju alu un fanoju par mūsējiem. spēle bija nervus kutinoša un pusspēles gaitā tika saplēstas vismas 10 glāzes.
Tam sekoja iejušanās igauņu korp! Vironija ballītē. Zin, tur meitentiņi ar nēsā deķeļus. nedaudz komiski redzēt meiteni ar melno fukša deķeli! Bij vēl arī tur visādas studentu apvienības ne korporācijas ar smieklīgām jūrnieku cepurītēm. Tad vēlāk sekoja pietiekami haotiska klīšana pa pilsētas citu korp! konventu dzīvokļiem. visa galā mēs uz, manuprāt, labāko ballīti ieradāmies tikai pusčetros no rīta. satiku labas pazīstamas meitenes no pašu mājām. Un beidzot tik tad dabūju uzdancāt. Ak, īsā nakts!
nākošā diena bija tik pat saulaina. Igauņu apkalpošana āra kafeinīcās patiešām ir tradicionāli lēna! Labi ar savējiem pasēdējām upes maliņā uz trepītēm malkojot kviešu alu. Teteris patiešām māk sarunāties ar kaijām, lai piesaistītu mazu suņu uzmanību! Basketbolā uzvārējām!!!
Viroņu komeršā ieguvu labu komerša brāli, ar kuru tad nonācu pie secinājuma: Nākušgad uzreiz jāuzzin kur ir labākā balīte un automātiski jādodas turp!!

Atpakaļceļš bija autobusains ar Fīreru priekšā!

• 2 raksta
• ir doma

28.4.09 23:24 - pāris vārdu!

zinu, kam gan patīk, tie divu vārdu "kafijas ieraksti", bet savu reizi var.
beidzot aizgāja man sambas ritmi. Dzintrām nācās atteikt, nez kurš par vakardienu neko nezināja. Toties aizgājām pie sēļiem, ļoti draudzīgs vakars sanāca. Priecīgs ēdu buljonu, jo šodien mājās kāda saimnieciska! (lepns)

• 1 raksta
• ir doma

27.4.09 10:48 - kārtējās brīvdienas.

Ir brīvdienas atkal paskrējušas garām kā rēcošs motocikls. Tad nu varētu izklāstīt kā tad kas gāja.
Pirmām kārtām jau bija Grūtbrīža koncerts. Tas patiešām bija Grūts brīdis. Nē nu koncertu atklājām ar slideno ielu dziesmu, kuru mēs nospēlējām kārtīgi. taču viss pārējais bija sviests. vienu dziesmu nevarējām iesākt. citām ritms peldēja. vēl arī tas, ka skaņa bija ļoti draņķīga. tā teikt pilnīga izgāšanās. Protams, ka žēl, ka tā, bet ko var gribēt, ja starp mēģiem ir nedēļu atstarpe!? Sūdīgi. Žēl, ka hokejā pakāsām! Lai vai kā bet svētdiena gan bija izdevusies. kheh Tīrīju mašīnu un atklāju, ka man ir pilnībā sadrāzušies skaļruņi. Tad man nāca palīgos Edžus, labākais kaimiņš, un iedāvināja skaļruņus jaunus un arī izlienēja magnetolu citu. nu tagad ir cits bāziens iekš mašīnas + vēl iztīrīta no iekšpuses. pa skaisto.
Šo nedēļu veltīšu mācībām, ģitārspēlei un Talavijas internajām lietām! atļaušos pačukstēt, ka jau ceturtdien došos uz Tērbatas Valpurģu nakti!

• 6 raksta
• ir doma

21.4.09 23:57 - Mans zaļais Padomju laika velo

Man jau kopš pagājušās vasaras ir velosipēds. Tas ir zaļā krāsā. Ziemas laikā, kad bija pieslēgts RTU velosipēdu stāvvietā, tam noskrūvēja sēdekli. Taču tagad man ir jauns.
Šodien sanāca ar riteni pamatīgi pastaigāties. No dzīvokļa līdz Ķīpsalai un atpakaļ. zināju, ka kamera ir jāmaina, iegādājos jaunu kameru, taču to nevarēju uzlikt, jo izrādījās, ka man nav 15 izmēra uzgriežņu atslēgas. biju izdomājis galvā domu, ka riepa tik ātri nenolaiž gaisu un atpakaļ no Ķīpsalas atvizināšu. rezultātā, kamera gaisu nolaiž aptuveni 2 min. laikā, bet to es sapratu tikai Statoilā pie Vanšu tilta. nē nu jauki. ok, otrā cerība, ka Olympijas Rimi hipermārketā ir iegādājamas uzgriežņu atslēgas. Ko domā, bet tieši nav. nu neko nācās iegādāties ātro velosiēda servisa piederumu komplektu. Tur bija dažādas skrūvītes, arī universāla uzgriežņu atslēga ar lieumiem no 6 līdz 15. Vēl tur ir arī divi bremžu kluči, trosītes, ventiļi, skrūvgiezis, riepu ielāpi 18 gab. līme, u.c. sīkumi. Acīm redzami paredzēts lētiem ārzemju ātrumu velosipēdiem. Ja būtu analogs komplekts jāveido padomju velosipēdiem, tad ietilptu, manuprāt, sekojoši piederumi: 15-17, 12-14(varbūt) un 8-10 uzgriežņu atslēgas, vai tā ieapaļā plakanā atslēga, āmurs, plaķenes.

Secinājums: Krievu tehniku var salabot izmantojot maksimums trīs vai četrus instrumentus, taču sazin kādu tālo austrumu ražojumam katrai pozīcijai vajag vismaz 3 dažādas...

Ja kāds zin: Kur ir tuvākā DUS Krišjāņa Barona un Bruņinieku ielu krustojumam??

• 4 raksta
• ir doma

21.4.09 00:09 - Hellsongs

Gribētu pastāstīt par savu pēdējo muzikālo atklājumu. Tas ir zviedru mūziķu apvienība Hellsongs. Interesanti ir tas, ka viņi populāras metāla dziesmas izpilda savās interesnatās kaverversijās. Dziesmas ir pārmainītas līdz nepazīšanai, taču tas tikai vairāk saista. Piekrītu, ka ir vairāki zināmi šādi gadījumi, kaut vai tas pats Max Rābe un Ričards Čīzs. Taču šoreiz tas ir cits gadījums.

nelielai iedvesmai:

• http://www.youtube.com/watch?v=DWLHSRnVqug
• http://www.hellsongs.com/
• http://www.myspace.com/hellsongs
  

• 4 raksta
• ir doma

20.4.09 01:34 - Brīvdienu atstāsts.

Piektdienas novakare, Rīga. beidzu darbu vēlāk nekā plānots. Skrienu pēc salabotā kombja. Kombim nezināmu iemeslu dēļ, bija saplīsis skaļrunis. aizvedu salīmēt. salaboja arī man strāvas štekeri, ko biju salauzis. Kopējās remonta izmaksas bija 10 Ls! manuprāt, pieņemama cena. aizbraucu mājās.
Dobele. Atkal vizināšanas līdz vēlai naktij. Sestdienas strādāšana un labdarība. Kaut arī es sevi ļoti neuzskatu par labdarības cilvēku. Tas tāpēc, ka ar to parasti nodarbojas turīgi cilvēki, kuriem ir bagātības. Tad tā labdarība paliek par kārtējo izrādīšanos. Taču šajā gadījumā tā nav. Mana Ome aizved dažnedažādas nevajadzīgās drēbes, krājušās gadu gaitās, cilvēkiem, kuriem tās vairāk vajadzīgas. Bet kur ir mana daļa? es esmu šoferis. Tā teikt, katram sava roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet! Pie Dobeles nevar nepieminēt arī grupas mēģus. Būs koncis, kā jau minēju. ir arī afiša, ko varētu kur ielikt un tā. No šodienas Desu pēcpusdienas ir radušas jaunas dziesmas par sociālepisko Kisīti.
Rīga. Drēgns dzīvoklis. salst pēdas.

tā man gāja...

• 5 raksta
• ir doma

15.4.09 14:08 - Jauns sākums!

Sveiki,
ja kāds vēl atminas, tad te kādreiz bija tāda rakstnieciska dvēsele. ko lai tur saka. simtu dienu un simtu nakšu nav nekas skibelēts.
tātad neliels fons, kas noticies pa šo laiku. visu pirms es esmu uzņemts studentu korporācijā Talavija. Tur es ņemu aktīva zēna dalību. ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēģināšu šādas tādas lietas pastāstīt, bet noteikti tā būs tikai aisberga redzamā daļa. Vēl, manuprāt, liels notikums bija aiziešana no kojām. tagad es dzīvoju dzīvoklī un, ziniet, nav neaz tik slikt. diemžēl jāatzīstas, ka tas ir studentu komunālais dzīvoklis. kāpēc komunālais, jo te dzīvo daži pilnībā nesaistīti cilvēki, kas neveido,tādu kā ģimeni. tad arī šo to es te iemetīšu par savu dzīvošanu. Gribētu arī pieminēt to, ka beidzot ir sanācis izveidot kaut cik dzīvot spējīgu vokāli instrumentālu mūziķu apvienību "Grūtbīdis". Ir bijušas divas performances abas, manuprāt, zemas kvalitātes. Taču tagad 24.04 mēs spēlēsim Dobeles nakts kafeinīcā Rasa. tur jau mums noteikti būs jāparāda mūsu labākais sniegums!

Veseli dzīvojuši!

• 7 raksta
• ir doma

11.9.08 10:12 - pazaudēta pase

tātad ir pazaudēta pase. nu jau kādas 2 nedēļas, jo tad pēdējo reizi ir kādas atmiņas par pasi, kā tādu. par tām procedūrām ka jāiet būtu uz policiju un jādabon tas apstiprinājums, par nozaudēto pasi ir skaidrs. bet nu no otras puses 25 ls sods arī nav mazs studentam. taču, tas ietaupītu laiku. drīzāk es vēlētos uzzināt par to, ko sliktu ar manu pasi, kas bija jau tā jaunā sarkanajos vāciņos, var izdarīt ļaundari???

• 3 raksta
• ir doma

27.8.08 21:26 - par Īslandiešu puikām

Sveiki. tas jau kļuvis par pieradumu katra ierkasta sākumā sasveicināties ar lasītāju. tas var samulsināt lasītāju, taču no otras puses tas ir nopiens sākums. piedošan, par mazo repliku. visi taču zin, ka pagājušo piektdien bija daudzinātais Sigur Ros koncerts Rīgā. tas manī atkal uzjumdīja tās sajūtas ko man rod šis vokāli instumentālais ansamblis. pirmām kārtām, tas ir visnotaļ ļoti emocionāls pārdzīvojums klausīties šo mūziku. attiecīgās situācijās, pašsajūtās un pašiedvesmu brīžos nav nekā labāka, to taču man nevajag Jums stastīt. Gribēju varbūt pastāstīt to, kā es pamazītiņām atklāju šo grupu.
Nekādīgi nevaru atminēties pašu pirmo iesākumu kā es sastapu Sigur Ros. taču sākumā noteikt bija no rokām iegūti kādi videoklipi. jo arī DC nebija tik ļoti pieejami. te nu es gribētu piezīmēt, ka tāds youtube nebija nedz manos, nedz manu paziņo lokā manāms resurss. te nu gribētos atzīmēt manuprāt ļoti orģinālos, sajūtu pilnos videoklipus. un īpaši gribu izcelt trīs no tiem. pirmais ir Vaka, jeb Untitled #1. brīdinu, šis darbs var novest līdz asarām. nākošais ir Svefn-g-englar. Klipā redami īpaši cilvēki, kas piedod šo sajūtu, ka īstenībā viņi ir gluži tādi paši, un vajag atmest tos nevajadzīgos stereotipus un bailes par citādiem cilvēkiem (ļoti negribēju lietot vārdu slims). Ļoti atmiņā iespiedies Viorar Vel Til Loftarasa videoklips. atmiņā iespiedies, jo tajā ir atainota divu homoseksuālu zēnu draudzība. tācu tas ir atainots nepiespiesti un cilvēcīgi. drīzāk es tajā klipā meklētu citas apslēptas problēmas. manuprāt, labākā daļa klipā ir tad, kad zēni ir iesituši vārtus un līksmojošo zēnu bariņš izklīst un redzot skūpstu cilvēku reakcija, krītošā bībele. ģeniāli. Jā, ir vēl daduz skaistu klipu, taču mans mērķis nav veikt apskatu klipiem. Šie ir klipi, kas mainīja un ietekmēja manus uzskatus un domas. klipus iesaku noskatīties vispieejamākajā labākajā kvalitātē kāda dabonama.tas ir tā vērts. manu atklājumu augstākais punkts un arī lielākā iedziļināšanās bija uz Takk iznākšanu. lielisks albūms. tad hronoloģiski sekoja paliela pauze, kuru pārtrauca Heima, lieliskā koncertfilma. nu tas ir gardēžu saldais kumosiņš. joprojām kvēlākā dāvana. tad noteikti nāk jaunākais albūms með suð í eyrum við spilum endalaust. taču šis albūms man ir sagaidāms ar dalītām jūtām. Iespējams tikai tagad tādas man izjūtas, ka pirmās divas dziesmas ir liekas. no jaunākā albūma vislabākā dziesma varētu būt ara batur. dziesma ko klausīties manuprāt lietainā dienā.
Atgriežoties pie koncerta Rīgā. emocijas plūda un noteikti es sajutu strāvojumu. ļoti patika gan mākslīgais sniedziņš gan arī cilvēku skatieni. tādi ar aizvērtām acīm, tādi, kas visu koncertu nostāvēja nekostoties, taču iekšēji bangojot, gan arī tādi ar atvērtām mutēm, apburtiem skatieniem. arī kustošie. neaizmirstams koncerts. skaisti. virspusēji tāds nu ir mans skats, manas domas par un ap šo lielisko Sigur Ros. varētu jau daduz vēl stāstīt un just, taču salīdzinot to ar rīgas koncertu, tas varēja notikt ārā un varēja izpildīt arī Vaka.

• 1 raksta
• ir doma

14.8.08 19:37

šoreiz nesasveicināšos, jo tāpat tiem ievadiem pārskrien pāri ar acīm. šo un skriceļa vietni jau noteikti ir aizmirsuši visi. bet nu varu derēt, ka tik un tā vismaz daži pamanīsiet savās frendlistēs un feed reader`os kādu jaunumu. šodien ejot pa Konkordijas ielu. es tā sāku domāt par savu nenoliedzamo gribu, katru reizi izdarot kādu ierakstu savā cibā vai skricelī, pavēstīt pēc iespējas, ko pamācošāku un dzīves likuma veidīgāku. tācu tas ir pietiekami sarežģīti, ja vien tava nodarbošanās nav asenizācija. tā kā mana nodarbošanās un vispār notikumi ap manīm ir tik par ordināri kā dzeltena peldoša pīlīte vannā, tad tas ir vairāk kā neiespējami.
gribētu nedaudz pastāstīt par to kā man tagad sokas un ko es daru. iespējams, tas varētu būtu pietiekami interesanti 2% no visas sabiedrības. smieklīgi, bet es joprojām dzīvoju savās nolādētajās kojās. jā, es gribēju pārvākties uz dzīvoki un beidzot uzsakt vēl parastākas dzīves gaitas. biju jau sācis domāt ne tik racionāli, kā ir pieņemts eiropā. taču mani tā vienkārši piešņāpa gandrīz visi, kas to varēja. nu neko, jāsaprot taču, ka viss ir jādara paša spēkiem. tuvojas skola. man ir nolādēts parāds būvmehānikā, kuru es carams nokārtošu veiksmīgi. taču neskatoties uz tādu dzīvi. taču ir kāds pavisam pozitīvs moments visā tajā nepārāk patīkamajā apstāklī, ka man līdz darbam ir jāveic interesants ceļš katru dienu. kāds tas ir pastāstīšu varbūt citu reizi. taču vilcienā es lasu un te nu es varu jau nosaukt pāris grāmatu, kuras ir pabeigtas, pārlasītas vai iesāktas. tātad pabeigtās grāmatas nominācijā uzvar... Bulgakova "Meistars un margarita". jā, tas man nācās vairākiem lāgiem un nevienu citu grāmatu es nebiju sācis-pārstājis, turpinājis-pārstājis, ... , turpinājis-piebeidzis. turpinot pieviekto grāmatu listi, jāpiemin kārtējo reizi pārlasītais J.R.R. Tolkīna manuprāt labākais darbs "Hobits". patiešām tā noteikti būs grāmata, kuru es pēc gadiem kūpinādams pīpi savā kabinetā pie kamīna pārlasīšu jau neskaitāmo reizi. un pēdējā iesāktā grāmata ir M. Hedons "savādais atgadījums ar suni naktī". pēdējā grāmata ir patiešām fascinējoša. jo tā nebombardē lasītāju ar gudri noslēptām domām. bet ļauj pašam izdomāt varbūt savas, varbūt saprast tās, kuras domājis autors. bet noteikti šī pēdējā grāmata atkal mani ir iedvesmojusi ierakstīt beidzot šajā aizmirstajā vietnē. tāpat kā Metallica mani iedvesmojusi spēlēt vairāk un klausīties smagāku mūziku.
labi, neaizskavēšu vairāk Jūs. varat doties, iemalkot kādu viskiju, varbūt pat "black tooth grin".
 

• 5 raksta
• ir doma

7.7.08 21:05 - reklāma

tātad svinīgi paziņoju, ka iekš mana http://skricelis.wordpress.com ir jauns rakstiņš, kur apstāstu jauno darbu... :D

• ir doma

7.7.08 00:49

skatos dziesmusvētkus, ai, kā gribētos tur būt. tās būtu pavisam citas sajūtas. mjaa apskaužu visus, kas tur ir! Laimīgie!

• 4 raksta
• ir doma

1.7.08 00:54 - par virtuālo/reālo dzīvi, nākotnes plāniem

Sveika mīļā ciba. cik interesanti tevi uzrunāt sieviešu dzimtē. sen nav nekas teikts, tik klausīts un ausīts. taču ko lai dara, ka manas dzīves paradumos neietilpst ieskribelēt savā žurnāliņā kādu rindiņu tik pat bieži cik uzpīpēt vai iedzert tasi kafijas. man toties patīk pavadīt tās minūtes ielūkojoties citu sarakstītajā. interesanti. interesanti ir pazīt citus cilvēkus, viņu paradumus un dzīves ritumus nemaz nezinot viņus pašus tā sauktajā reālajā dzīvē.
Laikam jau maldīgs ir tas uzskats, ka pastāv cilvēkiem divas dzīves, realitātes vai sazin kā vēl to dēvēt. nu nav jau tā, ka tajā brīdī, kad cilvēks uzsāk savas virtuālās dzīves gaitas viņa tā sauktā reālā dzīve pazūd. Jā, tajā laikā, ko pavadām internetā mēs esam ļoti pasīvi, tīri no fiziskā viedokļa skatoties. piesaistīti ar gandrīz visām maņām pie datora. taču mēs nepazūdam. reālā dzīve rit uz priekšu. virtuālajā vidē mēs izpaužam sevi citā veidā neievērojot dažus aspektus, kas ir neatņemami reālajā dzīvē . virtuālā dzīve var ietekmēt reālo dzīvi un otrādi. taču tās neatdalās. var izbeigt un atsākt virtuālās gaitas, ko nevarētu teikt par reālo dzīvi . drīzāk šeit var runāt par kādām paralēlēm, citām iespējām. paralēlām, jo abas šīs saucamās dzīves noris paralēli vienai otrai, cerams papildinot viena otru. man labpatiktos domāt, ka šāds varētu būt neliels izskaidrojums par tēmu virtuālā un reālā dzīve.
atgriežoties pie interesanto cilvēku tēmas, gribētos atzīt, to ka cilvēki vienmēr internetā grib izklaidēties un tāpēc lasa interesantas lietas. lai arī ja tas ir citu dienasgrāmas, cibas, blogi. valda tēze: "Katrs var blogot, ja vien kāds to arī patstāvīgi lasa!". neapšaubāms teikums. tāpēc esmu nolēmis varbūt nedaudz atjaunot savus skriceļlapiņu "saburzītais skricelis", kurā ieskriecelēšu šo to sakarā ar atsāktām darba gaitām mērniecībā. un ir doma arī uzsākt manas mūzikas grupas bloga lapeli. to, kā veiksies visas šīs lietas, rādīs laiks. taču šajā stundā tas liekas par reāli.

• 3 raksta
• ir doma

3.6.08 11:30 - vbcb

lai piedod man visi karstās saules un iedeguma mīļotāji. man gribās lietu. vasaras lietu. šis kaltētājs jau vairs nav izturams. nu kad sola lietu?

• 7 raksta
• ir doma

22.5.08 12:39 - es redzēju sapnī...

es šodien sapnī redzēju, kā mans tēvs ir piezvanījis uz to drausmīgo būvmateriālu katedru un noskaidrojis, ka mans eksāmens ir ieskaitīts. es priecājos. cerēsim, ka mans parāds pazudīs.

• 2 raksta
• ir doma

25.4.08 00:17 - pastaiga vecpilsētā

saule un vējš. vecpilsētas ielas. steidzīgi biznesmeņi, un pensionāri tūristi. viltīgs acuskatiens, sveša valoda. novēršu skatienu un ievelku elpu. ar skatu uz bruģi iegriežos sķērsielā. vējš iepūš manos matos. atgāžu galvu pret debesīm un uzbaudu mirkļa klusumu. šī iela ir klusa. saule viegli dedzina manu seju. arī pēc ziemas biezā putekļu kārta starp ielas bruģi ir saplaisājusi. mazs tuksnesis starp akmeņiem. mani soļi ir smagnēji un kājas pašas iet. vecpilsēta beidzas un sākas ceļojums pār tiltu. tā ir cita pasaule. pasaule ar vēju un sāļu gaisu.

• ir doma

17.4.08 15:46 - aprīļa pilieni

šodien līst lietus, ne tikai ārā aiz loga, bet arī man uz galavas.

• 4 raksta
• ir doma

15.4.08 00:03 - dzīvot un mājas.

es atsvešinos. atsvešinos no savām mājām tādām, kādas tās ir bijušas visu manu iepriekšējo mūžu. jūtu, ka visa mana pasaule mainās. es sāku dzīvot savādāk. es gribu dzīvot savādāk. tā nav lieta, ko kāds var iemācīt. iemācīt dzīvot. es atzīmēju savā dzīves ritumā šo posmu ar tumšāku krāsu, lai vēlk šķirtot atmiņu albūmus varu teikt, redz, tajā 2008. es sāku dzīvot savādāk. bet es gribu sākt dzīvot savā mājā. nevis vecāku mājā vai piešķirtā Rīgas istabelē. nē, nē. man būs svas mājas. bet vēl jāpaciešas. vēl tikai nedaudz. pavisam nedaudz.

• 5 raksta
• ir doma

7.4.08 23:58 - starp meitenēm runājot

pagājušās nedēļas beigās sanāca ar meitenei iziet neleilā iepirkšanās tūrē. Gribēja viņa kleitiņu iegādāties. nu tādu vasarīgu vairāk bet nu tādu meitenīgu kleitiņu. secināju to, ka mana diez gan izvēlīgā gaume ir ļoti līdzīgai meteņu vispārējām paražām, tikai ir viens bet es zinu kur meklēt man interesējošās lietas, tā lai tas neaizņemtu vairāk par studtu meklēt man interesējošās lietas. savukārt ar pretējo dzimumu var staigāt stundām ilgi pa veikaliem, kuri ar laiku visi liekas vienādi un arī preces vienādas. vēl kāda atziņa bija tāda, ka tās kleitņas, ko var iegādāt veikalos ir tās hipij veidīgās. ar plašu daļu zem krūšu zonas. mans secinājums par to ir tāds: kāda valsts institūcija ar modes palīdzību grib uzlabot demogrāfiju! negribu lielīties, bet manai meitenei ir tāds tā kā lapsentiņa viduklītis un uz viņas auguma tās kleitiņas viņu vienā sekundē padarīja par grūtnieci. interesanti, ne?! nē nu varbūt šis plāns nostrādā. bet nu tad manuprāt vajadzētu vairāk strādāt jau no mazotnes, ka forši ir iet uz klubiņiem un tūsēt pēc iespējas vairāk, bet gan pavadīt laiku ģimenēs, ar draugiem un pašiem veidot ģimenes. bet nu tas jau cits stāsts...

p.s. dienas smiekls bija par to, ka es mēģināju uzlaikot meitenēm domātu ādas jaku!

• 10 raksta
• ir doma

31.3.08 11:01

Sveiki. vakar nesanāca noskatīties pa TV, tāpēc tagad noskatījos tik ļoti interesanto video par putraimiem. ļoti patika tas viena intervētā trūcīgā iedzīvotāja izteiktais par to, ka lasi un Ballanatine viņš lieto biežāk nekā intervētājs un vispār vidusmēra cilvēks. ko tur daudz skataties paši : http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/top10/article.php?id=306059

• ir doma