Brīvdienu atstāsts.
Piektdienas novakare, Rīga. beidzu darbu vēlāk nekā plānots. Skrienu pēc salabotā kombja. Kombim nezināmu iemeslu dēļ, bija saplīsis skaļrunis. aizvedu salīmēt. salaboja arī man strāvas štekeri, ko biju salauzis. Kopējās remonta izmaksas bija 10 Ls! manuprāt, pieņemama cena. aizbraucu mājās.
Dobele. Atkal vizināšanas līdz vēlai naktij. Sestdienas strādāšana un labdarība. Kaut arī es sevi ļoti neuzskatu par labdarības cilvēku. Tas tāpēc, ka ar to parasti nodarbojas turīgi cilvēki, kuriem ir bagātības. Tad tā labdarība paliek par kārtējo izrādīšanos. Taču šajā gadījumā tā nav. Mana Ome aizved dažnedažādas nevajadzīgās drēbes, krājušās gadu gaitās, cilvēkiem, kuriem tās vairāk vajadzīgas. Bet kur ir mana daļa? es esmu šoferis. Tā teikt, katram sava roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet! Pie Dobeles nevar nepieminēt arī grupas mēģus. Būs koncis, kā jau minēju. ir arī afiša, ko varētu kur ielikt un tā. No šodienas Desu pēcpusdienas ir radušas jaunas dziesmas par sociālepisko Kisīti.
Rīga. Drēgns dzīvoklis. salst pēdas.

tā man gāja...