par Īslandiešu puikām
Sveiki. tas jau kļuvis par pieradumu katra ierkasta sākumā sasveicināties ar lasītāju. tas var samulsināt lasītāju, taču no otras puses tas ir nopiens sākums. piedošan, par mazo repliku. visi taču zin, ka pagājušo piektdien bija daudzinātais Sigur Ros koncerts Rīgā. tas manī atkal uzjumdīja tās sajūtas ko man rod šis vokāli instumentālais ansamblis. pirmām kārtām, tas ir visnotaļ ļoti emocionāls pārdzīvojums klausīties šo mūziku. attiecīgās situācijās, pašsajūtās un pašiedvesmu brīžos nav nekā labāka, to taču man nevajag Jums stastīt. Gribēju varbūt pastāstīt to, kā es pamazītiņām atklāju šo grupu.
Nekādīgi nevaru atminēties pašu pirmo iesākumu kā es sastapu Sigur Ros. taču sākumā noteikt bija no rokām iegūti kādi videoklipi. jo arī DC nebija tik ļoti pieejami. te nu es gribētu piezīmēt, ka tāds youtube nebija nedz manos, nedz manu paziņo lokā manāms resurss. te nu gribētos atzīmēt manuprāt ļoti orģinālos, sajūtu pilnos videoklipus. un īpaši gribu izcelt trīs no tiem. pirmais ir Vaka, jeb Untitled #1. brīdinu, šis darbs var novest līdz asarām. nākošais ir Svefn-g-englar. Klipā redami īpaši cilvēki, kas piedod šo sajūtu, ka īstenībā viņi ir gluži tādi paši, un vajag atmest tos nevajadzīgos stereotipus un bailes par citādiem cilvēkiem (ļoti negribēju lietot vārdu slims). Ļoti atmiņā iespiedies Viorar Vel Til Loftarasa videoklips. atmiņā iespiedies, jo tajā ir atainota divu homoseksuālu zēnu draudzība. tācu tas ir atainots nepiespiesti un cilvēcīgi. drīzāk es tajā klipā meklētu citas apslēptas problēmas. manuprāt, labākā daļa klipā ir tad, kad zēni ir iesituši vārtus un līksmojošo zēnu bariņš izklīst un redzot skūpstu cilvēku reakcija, krītošā bībele. ģeniāli. Jā, ir vēl daduz skaistu klipu, taču mans mērķis nav veikt apskatu klipiem. Šie ir klipi, kas mainīja un ietekmēja manus uzskatus un domas. klipus iesaku noskatīties vispieejamākajā labākajā kvalitātē kāda dabonama.tas ir tā vērts. manu atklājumu augstākais punkts un arī lielākā iedziļināšanās bija uz Takk iznākšanu. lielisks albūms. tad hronoloģiski sekoja paliela pauze, kuru pārtrauca Heima, lieliskā koncertfilma. nu tas ir gardēžu saldais kumosiņš. joprojām kvēlākā dāvana. tad noteikti nāk jaunākais albūms með suð í eyrum við spilum endalaust. taču šis albūms man ir sagaidāms ar dalītām jūtām. Iespējams tikai tagad tādas man izjūtas, ka pirmās divas dziesmas ir liekas. no jaunākā albūma vislabākā dziesma varētu būt ara batur. dziesma ko klausīties manuprāt lietainā dienā.
Atgriežoties pie koncerta Rīgā. emocijas plūda un noteikti es sajutu strāvojumu. ļoti patika gan mākslīgais sniedziņš gan arī cilvēku skatieni. tādi ar aizvērtām acīm, tādi, kas visu koncertu nostāvēja nekostoties, taču iekšēji bangojot, gan arī tādi ar atvērtām mutēm, apburtiem skatieniem. arī kustošie. neaizmirstams koncerts. skaisti. virspusēji tāds nu ir mans skats, manas domas par un ap šo lielisko Sigur Ros. varētu jau daduz vēl stāstīt un just, taču salīdzinot to ar rīgas koncertu, tas varēja notikt ārā un varēja izpildīt arī Vaka.