šoreiz nesasveicināšos, jo tāpat tiem ievadiem pārskrien pāri ar acīm. šo un skriceļa vietni jau noteikti ir aizmirsuši visi. bet nu varu derēt, ka tik un tā vismaz daži pamanīsiet savās frendlistēs un feed reader`os kādu jaunumu. šodien ejot pa Konkordijas ielu. es tā sāku domāt par savu nenoliedzamo gribu, katru reizi izdarot kādu ierakstu savā cibā vai skricelī, pavēstīt pēc iespējas, ko pamācošāku un dzīves likuma veidīgāku. tācu tas ir pietiekami sarežģīti, ja vien tava nodarbošanās nav asenizācija. tā kā mana nodarbošanās un vispār notikumi ap manīm ir tik par ordināri kā dzeltena peldoša pīlīte vannā, tad tas ir vairāk kā neiespējami.
gribētu nedaudz pastāstīt par to kā man tagad sokas un ko es daru. iespējams, tas varētu būtu pietiekami interesanti 2% no visas sabiedrības. smieklīgi, bet es joprojām dzīvoju savās nolādētajās kojās. jā, es gribēju pārvākties uz dzīvoki un beidzot uzsakt vēl parastākas dzīves gaitas. biju jau sācis domāt ne tik racionāli, kā ir pieņemts eiropā. taču mani tā vienkārši piešņāpa gandrīz visi, kas to varēja. nu neko, jāsaprot taču, ka viss ir jādara paša spēkiem. tuvojas skola. man ir nolādēts parāds būvmehānikā, kuru es carams nokārtošu veiksmīgi. taču neskatoties uz tādu dzīvi. taču ir kāds pavisam pozitīvs moments visā tajā nepārāk patīkamajā apstāklī, ka man līdz darbam ir jāveic interesants ceļš katru dienu. kāds tas ir pastāstīšu varbūt citu reizi. taču vilcienā es lasu un te nu es varu jau nosaukt pāris grāmatu, kuras ir pabeigtas, pārlasītas vai iesāktas. tātad pabeigtās grāmatas nominācijā uzvar... Bulgakova "Meistars un margarita". jā, tas man nācās vairākiem lāgiem un nevienu citu grāmatu es nebiju sācis-pārstājis, turpinājis-pārstājis, ... , turpinājis-piebeidzis. turpinot pieviekto grāmatu listi, jāpiemin kārtējo reizi pārlasītais J.R.R. Tolkīna manuprāt labākais darbs "Hobits". patiešām tā noteikti būs grāmata, kuru es pēc gadiem kūpinādams pīpi savā kabinetā pie kamīna pārlasīšu jau neskaitāmo reizi. un pēdējā iesāktā grāmata ir M. Hedons "savādais atgadījums ar suni naktī". pēdējā grāmata ir patiešām fascinējoša. jo tā nebombardē lasītāju ar gudri noslēptām domām. bet ļauj pašam izdomāt varbūt savas, varbūt saprast tās, kuras domājis autors. bet noteikti šī pēdējā grāmata atkal mani ir iedvesmojusi ierakstīt beidzot šajā aizmirstajā vietnē. tāpat kā Metallica mani iedvesmojusi spēlēt vairāk un klausīties smagāku mūziku.
labi, neaizskavēšu vairāk Jūs. varat doties, iemalkot kādu viskiju, varbūt pat "black tooth grin".