par Ščavām un svētdienas vakaru
Vakar vakaru pavadīju kā jau kārtīgu ieilgušu svētdienas vakaru. pārlasot Rīgas Laika arhīvus, kur ir pieejami visi žurnāli ieskenēti. protams pēdējie jaunākie numuri nav pieejami, bet vai tad vecie ir nekam nederīgi un satur aplamu informāciju? Nebūt ne! vadīju laiku lasot un arī šķaudinot sevi. Nepatīk man atzīt to kā tādu mazu sevis masturbēšanu. Tas skan netikli un kroplīgi. taču tīša šķavu izraisīšana ir tik baudāma. nē, baudāma ir pati šķaudīšana. tas ir mirklis, sprādziens. notiek izelpa ar milzīgu spiedienu, sasprindzinājumu. Pēc kura nāk liels atslābums. redz, tādas ir tās ķermeniskās baudas...