Vēstule
Vēstules no Jūrmalas.

Sveiks!
Kā tev klājas? Ir dīvaini šo jautājumu uzdot. Negrasos no sava skata horizonta prātuļot par mūsdienu sabiedrības garo vēstuļu liecību atstāšanu. Ir pagājuši teju 9 mēneši un mans paradums šo to uzklabināt ir gatavs nākt pasaulē. Mirkļa slinkuma sajūtas iespaidā arī ir pienācis laiks.
Skatam atpakļgaitā. Ja man ir jāatceras pavasaris, tad grūti ir atsaukt atmiņā kādus īpašus notikumus. Brālis un Edžus ir pārcēlušies uz Dobeli. Tā kā tagad arī izpaliek mazās izskriešanas ciemā. Mājās arī ir jauna ģimenes locekle - Dž.R.T. Vijolīte, vai arī, ja labpatīk Džiga, Fukušima, Vīks un citādi. Viss notiek un spēles rit pilnos auļos.
Darbos kā jau darbos. Nekas nav mainījies, tik vien esmu sertificēta persona, ģeodēzisko darbu veikšanai. Lai gan savā arodā nestrādāju visu mūžu, bet nu jau ir iestājies nogurums un apnicība no šī darba. Lai gan nākotnes kārtis klusē, bet plāni ir vērsti uz kuģu, lidmašīnu izmantošanu ceļam. Lai gan saknes un dzīves viensēta duss un klusi gaida mani Urbjos, tomēr vēl ir lietas jāsadara. Nē, tā nav, ka tur viss tiek laists savā vaļā. Mājai tiek neregulāri veikti kādi darbi. Tika nojaukta viena krāsns, kas tikusi uzbūvēta vienkārši uz koka dēļiem un sijām. Tās no sava vecuma, un vides bojājumiem vairs nevar turēt slodzi. Priekšā ir vēl viena krāsns. Arī pagalmā divi šķūņi ziemu neizturēja, tie vēl gaida savu mērķtiecīgu nojaukšanu. Ja ne nojaukšanu, tad vismaz veco konstrukciju novākšanu.
Ak, jā. Ap vasaras sākumu, arī hipsteru meitene skolu pabeidza. Tam sekoja laiska vasara. Visiepriecinošāk tagad ir vērot ledus kustības. Tiek meklēta darba vieta un amats. Cerams, tas arī ienesīs jaunas vēsmas.

Un kā tev veicies pēdējā laikā?