Comments: |
jūtu, ka tu neesi labticīgs kristietības klausītājs, bet es, pat ja jūtu sevī rezonējam visu to vainas un grēka problemātiku, man ir nepieņemams šis te dzimumlomu sadalījums un arhetipi - kurš dramatiski upurē sevi un mani atstāj, un kurš paliek, lai mazgātu man kājas un slaucītu muti un palīdzētu tikt galā un atbalstītu ar savu mīlestību
wtf, kāds sakars dzimumlomām?? Kristus runā kalnā uz pūlī, un tu viņam saki "a kā ar dzimumlomām" vai šāds aptumšots spriedums nav vistiešākās grēka atstātās sekas uz cilvēka kognitīvajām spējām
Krishjaanis nāk visur kur vēl nav nobarots :)
Nobanots Lai gan manuprāt pabarot arī tevi vajadzētu, izklausies neapmierināts
Tu varētu kādreiz atbildēt pa tēmu, nevis sākt bārstīties ar feministu tautoloģijām? Kāfs Kristus evanģēlijam ir sakars ar dzimumlomām? Tev nešķiet, ka tieši tu visu laiku dievišķās lietas vēlies piegriezt cilvēku šaurajam mēram? Lūk, tev vēl viena luterāņu tautoloģija - viņi 16. gs. šādu apiešanos ar Dieva lietām sauca par tirāniju. Bet kāda jēga tev rakstīt. Tev jau uzreiz priekšā birka un filtrs - patriarhāls, dzmumlomas utt. Ok, lai jau būtu, ja reiz tev tas ir svarīgi. Bet tiklīdz to šīs stosteklīgās ļaužu padarīšanas vēlies uzdot par kaut ko garīgu un dievišķu, tad es labākajās protestantu tradīcijās tev iebilstu.
Kas tevi apmājis, ka neredzi, ka reliģiju ietekmē viss, kas ir cilvēkā. Viss viss kā spogulī. Sākot no nāves bailēm līdz personāžiem, pārvaldes struktūras līdz baznīcu mūzikai un arī protams storytellingam. Tas ko tu runā ir absurds, it kā būtu kāds dievišķais, kas nebūtu cilvēciskais. Ko tad citplanētieši atbrauca un atnesa un atkal aizbrauca?
Jā, Kristus faktors parāda, Dievs ne tikai kļūst par cilvēku, bet arī, ka cilvēciskais tiek uzņemts dievišķajā. Taču tā ir fundamentāla kristietības dogma, kristietības, sevišķi luterānisma pievilcība manās acīs, ka starp Dievu un cilvēku grēka dēļ pastāv, ir iecirsts radikāls bezdibenis, pārrāvums, kā teiktu Kirkegors - bezgalīga kvalitatīvā atšķrība. Vēl viena tava bloga vēsturiskā problēma ir ignorance pret grēka konceptu un gnosticisms. Varas struktūras, aizspriedumi, dzimumi, bailes - tas viss ir grēka cilvēciskais piejaukums, kas altumšo Dieva tēlu un līdzību cilvēkā. Citādāk Kristus velti miris.
Mani neinteresē Kristus nāve, jo tā bija vienkārši liela skolotāja nāve, no kura cilvēki pēc tam iztaisīja skaistu stāstu, lai radītu masu histēriju un kultu, jo aitām vajag kādu, kam sekot. Mani vairāk interesē, ko viņš teica, jaunais mesidžs, kas bija ļoti nozīmīgs tajā laikā, bet arī pēc viņa ir pateikts daudz kas nozīmīgs, sākot tajā vietā, kur viņš teikumu beidza. Grēka koncepts man ir ļoti nozīmīgs, jo visas ciešanas ceļas no viena no šiem diviem - nepiedošanas sev vai muļķības, ko rada pašrefleksijas trūkums. Grēka koncepts ir jauks veids, kā to paskaidrot, bet davaj tagad vienkārši jāiet dziļāk savā izpratnē par šo lietu, un nevajag braukt sviestā, kur ved visu lietu sadalīšana labajā/sliktajā un šī dalījuma absolutizēšana.
| From: | ctulhu |
Date: | October 23rd, 2016 - 02:36 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es iebildīšu, ka viss ļaunais ceļas no nezināšanas, naivuma, vientiesības. No kritiskas domāšanas trūkuma un bezierunu ticības kaut kam.
Tātad, pirmkārt, tu pārstāvi kkādu mistisku "ģenēzes", augšanas jeb evolucionēšanas ideju (ASV 70tie, spiritual growth kustība utt), proti, ka Kristus ir tikai kkāds posms pasaules apziņas vēsturē, bet tagad mēs esam pavirzījušies tālāk un process turpinās. Tas nav nekas cits kā hēgelisms jeb panteisma novirziens, ka Kristus ir tikai ķēdes elements un ka laiks un cilvēki attīstās kaut kādā virzienā un dažādos laikos ir dažādi cilvēki. To sauc par progresa ideoloģiju, ko garīgie ir piesavinājušies no zinātnistiem-progresistiem (ko tie savukārt 16-17. piesavinājās no reliģiskajiem).
Otrkārt, skaidrs, ka tā ir jau Kristus dzīves laika herēze - ka Kristus ir tikai liels skolotājs, sort of Buda, ok, tu noraidi žēlastību, tad vismaz esi godīgs pret sevi. Man nevajag pat atsaukties uz Pāvila liecību "ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga jūsu ticība un sludināšana", jau pašu evanģēliju liecībās uzsver šo lielo atšķirību un parastā cilvēka ikdienas domāšanas veida nošķīrumu no augstāku lietu atziņas. Tā Marks - "Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem un vaicāja Saviem mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: "Ko ļaudis saka Mani esam?" Bet tie Viņam atbildēja, sacīdami: Tu esot Jānis Kristītājs; un citi: tu esot Ēlija; vēl citi: viens no praviešiem. Un Viņš tiem sacīja: "Bet jūs, ko jūs sakāt Mani esam?" Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: "Tu esi Kristus." Un Viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par Viņu neko nesaka."
un Matejs:
"Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, Viņš vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: "Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?" Un viņi atbildēja: "Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem." Viņš uz tiem sacīja: "Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?" Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls." Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs."
Labi, tev tie ir tikai Kristus sekotāji murgi, fantāzijas, pasakas un kulta spēles. Lai nu būtu, tikai nākošreiz, kad Jēzu sauc par lielu skolotāju, piedomā, varbūt šādi spriest tev liek tieši "miesa un asinis".
Kur es bļe noraidu žēlastību? Atkal tu lasi ko tu gribi. Tev vienkārši smadzenes nespēj aptvert to, ka ir iespējams pareizs, labs pasaules uzskats, mierā ar Dievu un cilvēkiem, kas nav 100% saskaņā ar luterisma teoloģiju.
Es nebūtu luterānis (turklāt konfesionālais), ja neatzītu, ka tas (viņu forma, metode, ietvars) ir tuvākais tam, ko redzu evanģēlijos, Kristū un autentiskos viņa sekotājos. Un tā ir taisnība, es šobrīd arvien vairāk cenšos dzīvot tā, it kā ārpus ģeķīgā Kristus evanģēlia nekā nebūtu, ka tā tiešām būtu vienīgā patiesība. Modernajam cilvēkam tas, dabiski, ir izaicinājums, bet tas ir tā vērts. Man lielākā, faktiski vienīgā problēma ir citas reliģijas, jo jau no bērnības vienmēr esmu fanojis par visām iespējamām reliģijām un mitoloģijam. Šo jautājumu sev cenšos pamazām atbildēt. Piemēram, pirmie atziņas augļi jau ir - no kristietības skatpunkta esmu jau pārliecināts, ka islāmam un dabiskajām tautu reliģijām ir zināmas problēmas. Taču tas ir garāks stāsts, starp citu, pat visu nīstais Pāvils šim arī ir pieskāries, runājot "sirds bauslību".
Oh rly, konfesionālais. Tad jau esam vienā draudzē, lol.
| From: | ctulhu |
Date: | October 23rd, 2016 - 02:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Krišjānis - reliģisks fundamentālists. K.B.J.
| From: | ctulhu |
Date: | October 24th, 2016 - 03:53 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tas viens, tālāk tev liekas, ka ``kungs`` ir laba doma, tālāk usr `` de profundis`` minētais patriarhālisms. Tie daži no momentiem.
Tātad - fundamentalists.
Nav nekāda radikāla bezdibeņa
Ja nav bezdibeņa, tad Dieva inkarnācija Kristū un nāve pie krusta ir totāli veltīga un bezjēdzīga, tu nievā Kristus upuri un veikumu. Bet neko, to jau tu saki savā ierakstā.
| From: | ctulhu |
Date: | October 23rd, 2016 - 02:32 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, nu leģenda atspoguļo attiecīgā vēsturiskā perioda domāšanas veidu, protams.
[also jā, es esmu ateists]
Nu tur starp citu nav tik vienkārši ar to nemirstību. Jēzus bija arī pilnībā cilvēks, tātad, mirstīgs. Nav tā, ka viņš nomira pa jokam. Viņš nebija pa pusei dievs un pa pusei cilvēks - viņš bija pilnībā dievs un pilnībā cilvēks. Bet kristīgajā teoloģijā ir ļoti daudz intelektuāli sarežģītu konceptu, kas man rada skepsi, jo patiesībai ir jābūt vienkāršai un visiem pieejamai.
| From: | ctulhu |
Date: | October 23rd, 2016 - 02:38 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es teiktu, ka tie ir nevis intelektuāli sarežģīti koncepti, bet pretrunas, kas ir palikušas eklektiski kopā saliktā mācībā. Jo tur vienkārši sanāk, ka nemirstīgais pa īstam nomira, kas reducējas uz ``A ir neA`` jeb loģikas kļūdu.
Vai tu esi pazīstams ar neduālisma domāšanu un, piemēram, koāniem, vai arī tos visus tu sauc par loģikas kļūdām?
| From: | ctulhu |
Date: | October 23rd, 2016 - 02:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Koāni ir noformulēti paradoksi domāšanas trenēšanai, es tā saprotu. Protams, šādu leģendu var uztvert līdzīgi, kā Ešera zīmējumu vai vārdiski izteiktu paradoksu, kaut vai kā mākslas objektu. Bet tas jau nenozīmē, ka šāda leģenda apraksta kaut ko reāli eksistējošu.
Also materiālisms tieši ir moniska nevis duāliska domāšana. | |