Es nebūtu luterānis (turklāt konfesionālais), ja neatzītu, ka tas (viņu forma, metode, ietvars) ir tuvākais tam, ko redzu evanģēlijos, Kristū un autentiskos viņa sekotājos.
Un tā ir taisnība, es šobrīd arvien vairāk cenšos dzīvot tā, it kā ārpus ģeķīgā Kristus evanģēlia nekā nebūtu, ka tā tiešām būtu vienīgā patiesība. Modernajam cilvēkam tas, dabiski, ir izaicinājums, bet tas ir tā vērts. Man lielākā, faktiski vienīgā problēma ir citas reliģijas, jo jau no bērnības vienmēr esmu fanojis par visām iespējamām reliģijām un mitoloģijam. Šo jautājumu sev cenšos pamazām atbildēt. Piemēram, pirmie atziņas augļi jau ir - no kristietības skatpunkta esmu jau pārliecināts, ka islāmam un dabiskajām tautu reliģijām ir zināmas problēmas. Taču tas ir garāks stāsts, starp citu, pat visu nīstais Pāvils šim arī ir pieskāries, runājot "sirds bauslību".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oh rly, konfesionālais. Tad jau esam vienā draudzē, lol.

(Reply to this) (Parent)