ar reliģijām nevar kā ar zviedru galdu

(Reply to this) (Thread)

interesanti, no kura perspektīvas ir šis "nevar", un, also, ja nevar, tad ir obligāti jāturas pie 1 reliģijas un tās dibinātāju interpretācijām par Dieva vārdu visu savu dzīvi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko nozīmē "reliģijas dibinātāju interpretācijas?" Ar interpretācijām un spekulācijām nodarbojas filozofija un ņūeidžs. Reliģijas, savukārt, katra ir absolūta. Kristus nebija Dieva vārda interpretētājs, viņš b i j a Dieva vārds. Muhameds neko neinterpretēja, viņam bija tiešais pieslēgums un viņam, lasīt un rakstīt neprotošam, visu nodiktēja, ja viņš interpretētu, Džibrīla liesma viņu saēstu. Arī Buda neko "neinterpretēja", ar interpretācijām tu nesasniedz nirvānu un atbrīvošanos no karmiskās atdzimšanas. Tāpat, sasniedzis nirvānu, Bodhisatva nevar mētāties ar kaut kādām interpretācijām, pieredzētais ir nepārprotams, pārējais ir metode un pareizi izvēlēti vārdi, taču kāpēc, lai to nosauktu par interpretāciju? Interpretē tulkotāji. Bet Buda ir pamodinātais, viņam nekas vairs nav jātulko, viņš m ā c a.

Zviedru galda princips paredz iet pie galda un uz šķīvja atlasīt to, kas patīk, kas iet pie sirds un ko varbūt gribētu nogaršot. Vēlies teikt, ka šādi cilvēks atbrīvojas? Uz šķīvja kā cherry picking salasot kaut kādas drumslas? Vai tad atbrīvošanās tieši nav integritāte?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kristus nebija interpretētājs, bet Kristus baznīca mums nav pieejama. mums ir Pāvila, Vatikāna koncilu, bībeles biedrības un Lutera baznīca. Kristus vnk nebija ar pietiekamām prasmēm, lai veidotu baznīcu. vai ar pietiekamu motivāciju.
ko nevarētu teikt par Muhamedu, bet Muhamedam tādēļ bija divas sejas - pravieša un politiķa. viņš bija kruts un gudrs un organizēts un visu no Dieva saņemto mācēja pārtulkot tā, kā tolaik vajadzēja, lai cilvēkus saliedētu. tomēr cilvēki tolaik bija daudz brutālāki. viņiem bija citas vajadzības.
ikviena reliģija bez patiesības un metodes tās ieraudzīšanai satur arī lietas, kas vajadzīgas konkrētā laika un vietas sabiedrības pārvaldei, daļēji balstītas cilvēku nepilnīgajā izpratnē un emocijās. to pārņemt negrozītu citos laikos, vietās un sabiedrībās ir absurdi. to sauc par fanātismu vai losīgumu. tieši tā veidojas piem kristiešu losīgums.
bet mani tas viss neinteresē, mani interesē, uz ko viņas visas rāda, un vai ir iespējams ceļš, nezinot visus šos stāstus. es savu ceļu galīgi neredzu kā cherry-picking bet gan kondensēšanu un konsolidēšanu. es uz nekādu cherry picking nemaz neesmu spējīgs, jo man nav pozitīva ego, pašam savu pārliecību, ieradumu un vajadzību, es esmu bedrē, man ir tikai pašdestruktīvas pārliecības, tāpēc es esmu atvērts visam, de_profundis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kristus nevarēja nebūt ar pietiekamām prasmēm veidot baznīcu (taču ne jau kā kaut kādu civilizācijas organizatorisko institucionālo korpusu), jo Kristus ir iemiesotais Dievs, "valstība pavisam tuvu pienākusi". Kas ir baznīca? - Svēto sadraudze. Kas ir svētie šajā baznīcā, kas vispār ir baznīca? - mistiskā Kristus miesa, Kristus klātbūtne šajā pasaulē un vēsturiskajā laikā līdz pasaules galam, līdz otrajai atnākšanai, "kur divi vai trīs pulcējas manā vārdā, arī es esmu viņu vidū". Kad pirmie kristieši, vajātie, pulcējās Romas katakombās, lai pie agapes galda lauztu maizi, tā bija īstā baznīca. Protams, bezgalīgajam un neierobežotajam mēģinot sevi pārtulkot galīgumā un laiciskumā, vēsturiskumā, paveras riski. Taču risks kļūdīties ir cilvēku pusē, tas ir normāli, no kļūdām sastāv vēsture, no visām neskaitāmajām kļūdām "organizēt" Kristus miesu caur dažādiem laikiem, vēsturēm un situācijām, denominācijām. Taču tas nebūt nenozīmē, ka kaut kur šo visu ļaužu un cilvēku vidū viņpus ārējiem sīkumiem un pasaulīgām ķildām pastāv šī viena, slepenā, neredzamā Kristus miesas kopība 2000 gadu garumā, neatkarīgi no konfesionālā iedalījuma. Un tur nav "interpretācijas", jo interpretācijas ir mūsu veikums, baznīca viņpus interpretācijām pastāv tur, kur "tava labā roka nezina, ko dara kreisā".

Muslimu umma ir kaut kas cits, ko jo kristieša pozīcijām var kritizēt, taču šo to var saprast. kalifāts daudz neatšķiras no jūdu izsapņotās un aizgājušās valsts-teokrātijas, tikai umma jau ir atbrīvota no šauri etniskās un teritoriālās nosacītības.

ar vēsturisko ir tā. Būbers to labi izteicis, domājot par Es-Tu. Atrasties iekš Tu cilvēkam visu laiku nav iespējams. Tāpat kā nav iespējams visu laiku atrasties templī, mēs templī ieejam un no tā izejam. Kad mēs izejam no tempļa svētā Tu, veidojas Es-Tas struktūras (var teikt arī pieredzes struktūras, mēģinājums uzturēt, glabāt un saudzēt svēto uguni, kā to dara zoroastrieši), ko vēlāk saprot kā daudzu nīstās "institucionalizētās reliģijas", dogmatismu, "baznīcas", "sistēmas" utt. Taču Es-Tas šādi vienmēr saglabā iespēju atspēriena punktam uz Es-Tu. šajā ziņā tu pareizi saki, ka interesē, uz ko tas viss norāda, jo vārdi ir tikai kuģi, trauki, vessels, kuri pārvieto no viena punkta pāri (aizmirstības) upei uz kaut ko, lielo X.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kristietības teoloģija ir šausmīgi sarežģīta un manuprāt tā dažkārt speciāli maldina cilvēkus.... Kristus mistiskā miesa... svēto sadraudze.... es protams to visu "saprotu", bet tagad, kad kādu laiku esmu bijis ārpusē, šķiet tāds pilnīgs o em džī
budistiem šis ir strukturēts kaut kā pavisam vienkārši - 3 patvērumi: Buddha, dharma, sangha. kad tev ir grūti cilvēk tveries šajos trīs patvērumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gribēju teikt nevis maldina cilvēkus bet "confuses", jauc cilvēkiem galvu, liek klupt pašiem savā prātā

(Reply to this) (Parent)

teoloģija šmeoloģija, paņem vienkāršo labo vēsti, kas pati arī ir īstā teoloģija (teo+logos, dievvārdi, dievrunāšana). jebkurā atsevišķā psalmā ir vairāk nekā visā, kas sarakstīts 2000 gadu laikā. jebkura Kristus izteika ir teoloģijas quantum satis, kaut vai "Come unto me, all ye that labour and are heavy laden, and I will give you rest." viss pārējais ir liecības un komentāri, kuri balstās un dibinās šajā vienkāršajā pamatā. tieši tāpēc ortodoksiem vispār ir ikonas - jo parastais cilvēks varbūt nemaz nemāk lasīt. tāpēc vizuāla teoloģija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod es tiešām vairs nepanesu runu, kas ir vērsta uz pārliecināšanu. tu runā tādā formātā, it kā būtu iespējams kaut kas ārpus patiesības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visās, es saku v i s ā s tradīcijās tu atradīsi patiesību un nepatiesību. Kristus ir ceļš (patiesība un dzīvība), tas nozīmē, ka ir lērums ceļu, kuri ved nekur. tā arī islāmā (vai zoroastrismā?) laiku galā runā par ļoti, ļoti šauru tiltu, no kura grēcinieki grēku smaguma dēļ nokritīs liesmojošā bedrē. pat budismā ir tikai viens zelta ceļš, kurš ved ārā no bezgalīgās pārdzimšanas cikla.

kāpēc modernajam cilvēkam ir tik grūti panest ko Vienu? jūzeris zhora vairākkārt ir rakstījis, ka uz šo prata viltību vienmēr jāatbild ar "vai tu vari pa vienām durvīm vienlaicīgi ieiet un iziet?"

jo šī " tu runā tādā formātā, it kā būtu iespējams kaut kas ārpus patiesības" ir ļoti izdevīga pozīcija cilvēkam, kuram liekas, ka viņš jau ir nonācis pie patiesības. šī pozīcija paredz dari a, dari b, viss būs labi, viss ir patiesība, esmu patiesībā. bet tas ir slinkuma, kūtruma un pašapmāna gars. taisnību sakot, lielāko daļu dzīves un ikdienas, diemžēl, mēs atrodamies ārpus patiesības. tāpēc mācekļi Kristum tik izmisuši saka "that is a hard saying. kurš gan var tikt glābts?!" bet kas nav iespējams cilvēkam, tas iespējams dievam.

(Reply to this) (Parent)

kam ōn, pat dzenbudismā, kur patiesība vispār nav tēma, tu neizbrauksi cauri ar "tu runā tā, it kā būtu kaut kas ārpus patiesības". varbūt dzena meistars sākumā, noklausījies tavu propozīciju, tevi apsveiks un teiks, ka tā arī ir. un nākamjā mirklī saplaukšķinās rokas un ar koka stibu uzsitīs pa muguru. atceries, viens no veidiem, kā apgūt zen, ir praktizēt bultas izšaušanu kā spontānu, nemākslotu, dabisku kustību. tas, protams, paredz ilgu un smagu trenniņu, nonākot līdz tam punktam, kurā galēja nepieciešamība pāriet pilnīgā nejaušībā un brīvā, nepiespiestā kustībā. tātad nosacījumi zena patiesībai ir diezgan smagi, tur absolūti neder "viss ir patiesība" attieksme. zena meistars tev uzrez liks ilgi nesāt ūdens spaiņus no avota pa trepēm augšup uz templi. a mēs visi gan gribētu kā pie Oso, aizbrauc uz ašramu, izsmejies, un dari ko gribi. nē, tā tas nedarbojas. Ošo (vai, pareizāk sakot, viņa sekotāji) tieši pārstāv šo "eat your cake and have it" attieksmi.

(Reply to this) (Parent)