teoloģija šmeoloģija, paņem vienkāršo labo vēsti, kas pati arī ir īstā teoloģija (teo+logos, dievvārdi, dievrunāšana). jebkurā atsevišķā psalmā ir vairāk nekā visā, kas sarakstīts 2000 gadu laikā. jebkura Kristus izteika ir teoloģijas quantum satis, kaut vai "Come unto me, all ye that labour and are heavy laden, and I will give you rest." viss pārējais ir liecības un komentāri, kuri balstās un dibinās šajā vienkāršajā pamatā. tieši tāpēc ortodoksiem vispār ir ikonas - jo parastais cilvēks varbūt nemaz nemāk lasīt. tāpēc vizuāla teoloģija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod es tiešām vairs nepanesu runu, kas ir vērsta uz pārliecināšanu. tu runā tādā formātā, it kā būtu iespējams kaut kas ārpus patiesības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visās, es saku v i s ā s tradīcijās tu atradīsi patiesību un nepatiesību. Kristus ir ceļš (patiesība un dzīvība), tas nozīmē, ka ir lērums ceļu, kuri ved nekur. tā arī islāmā (vai zoroastrismā?) laiku galā runā par ļoti, ļoti šauru tiltu, no kura grēcinieki grēku smaguma dēļ nokritīs liesmojošā bedrē. pat budismā ir tikai viens zelta ceļš, kurš ved ārā no bezgalīgās pārdzimšanas cikla.

kāpēc modernajam cilvēkam ir tik grūti panest ko Vienu? jūzeris zhora vairākkārt ir rakstījis, ka uz šo prata viltību vienmēr jāatbild ar "vai tu vari pa vienām durvīm vienlaicīgi ieiet un iziet?"

jo šī " tu runā tādā formātā, it kā būtu iespējams kaut kas ārpus patiesības" ir ļoti izdevīga pozīcija cilvēkam, kuram liekas, ka viņš jau ir nonācis pie patiesības. šī pozīcija paredz dari a, dari b, viss būs labi, viss ir patiesība, esmu patiesībā. bet tas ir slinkuma, kūtruma un pašapmāna gars. taisnību sakot, lielāko daļu dzīves un ikdienas, diemžēl, mēs atrodamies ārpus patiesības. tāpēc mācekļi Kristum tik izmisuši saka "that is a hard saying. kurš gan var tikt glābts?!" bet kas nav iespējams cilvēkam, tas iespējams dievam.

(Reply to this) (Parent)

kam ōn, pat dzenbudismā, kur patiesība vispār nav tēma, tu neizbrauksi cauri ar "tu runā tā, it kā būtu kaut kas ārpus patiesības". varbūt dzena meistars sākumā, noklausījies tavu propozīciju, tevi apsveiks un teiks, ka tā arī ir. un nākamjā mirklī saplaukšķinās rokas un ar koka stibu uzsitīs pa muguru. atceries, viens no veidiem, kā apgūt zen, ir praktizēt bultas izšaušanu kā spontānu, nemākslotu, dabisku kustību. tas, protams, paredz ilgu un smagu trenniņu, nonākot līdz tam punktam, kurā galēja nepieciešamība pāriet pilnīgā nejaušībā un brīvā, nepiespiestā kustībā. tātad nosacījumi zena patiesībai ir diezgan smagi, tur absolūti neder "viss ir patiesība" attieksme. zena meistars tev uzrez liks ilgi nesāt ūdens spaiņus no avota pa trepēm augšup uz templi. a mēs visi gan gribētu kā pie Oso, aizbrauc uz ašramu, izsmejies, un dari ko gribi. nē, tā tas nedarbojas. Ošo (vai, pareizāk sakot, viņa sekotāji) tieši pārstāv šo "eat your cake and have it" attieksmi.

(Reply to this) (Parent)