visās, es saku v i s ā s tradīcijās tu atradīsi patiesību un nepatiesību. Kristus ir ceļš (patiesība un dzīvība), tas nozīmē, ka ir lērums ceļu, kuri ved nekur. tā arī islāmā (vai zoroastrismā?) laiku galā runā par ļoti, ļoti šauru tiltu, no kura grēcinieki grēku smaguma dēļ nokritīs liesmojošā bedrē. pat budismā ir tikai viens zelta ceļš, kurš ved ārā no bezgalīgās pārdzimšanas cikla.

kāpēc modernajam cilvēkam ir tik grūti panest ko Vienu? jūzeris zhora vairākkārt ir rakstījis, ka uz šo prata viltību vienmēr jāatbild ar "vai tu vari pa vienām durvīm vienlaicīgi ieiet un iziet?"

jo šī " tu runā tādā formātā, it kā būtu iespējams kaut kas ārpus patiesības" ir ļoti izdevīga pozīcija cilvēkam, kuram liekas, ka viņš jau ir nonācis pie patiesības. šī pozīcija paredz dari a, dari b, viss būs labi, viss ir patiesība, esmu patiesībā. bet tas ir slinkuma, kūtruma un pašapmāna gars. taisnību sakot, lielāko daļu dzīves un ikdienas, diemžēl, mēs atrodamies ārpus patiesības. tāpēc mācekļi Kristum tik izmisuši saka "that is a hard saying. kurš gan var tikt glābts?!" bet kas nav iespējams cilvēkam, tas iespējams dievam.

(Reply to this) (Parent)