kam ōn, pat dzenbudismā, kur patiesība vispār nav tēma, tu neizbrauksi cauri ar "tu runā tā, it kā būtu kaut kas ārpus patiesības". varbūt dzena meistars sākumā, noklausījies tavu propozīciju, tevi apsveiks un teiks, ka tā arī ir. un nākamjā mirklī saplaukšķinās rokas un ar koka stibu uzsitīs pa muguru. atceries, viens no veidiem, kā apgūt zen, ir praktizēt bultas izšaušanu kā spontānu, nemākslotu, dabisku kustību. tas, protams, paredz ilgu un smagu trenniņu, nonākot līdz tam punktam, kurā galēja nepieciešamība pāriet pilnīgā nejaušībā un brīvā, nepiespiestā kustībā. tātad nosacījumi zena patiesībai ir diezgan smagi, tur absolūti neder "viss ir patiesība" attieksme. zena meistars tev uzrez liks ilgi nesāt ūdens spaiņus no avota pa trepēm augšup uz templi. a mēs visi gan gribētu kā pie Oso, aizbrauc uz ašramu, izsmejies, un dari ko gribi. nē, tā tas nedarbojas. Ošo (vai, pareizāk sakot, viņa sekotāji) tieši pārstāv šo "eat your cake and have it" attieksmi.

(Reply to this) (Parent)