cik dienās tad sanāktu 200km?

(Reply to this) (Thread)

Nu domāju, ka varētu apmēram 3.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

baigi agri par to spriest, bet ideja man patīk

(Reply to this) (Parent)

kāda tad ir Tava specifiskā attieksme pret Mariju un ar ko tā atšķiras no citām? vai visiem kristiešiem Marija nav Kristus māte?

(Reply to this) (Thread)

vai Tu esi bijusi Aglonas svētkos un dzirdējusi, kā tur runā par Mariju?

protestantiskajiem kristiešiem (praktizējošiem) lielākoties ir diezgan agresīvi noraidoša (baznīcas veidota) attieksme pret Marijas kultu un viņi pat to mēdz uzskatīt par sātanismu.

Marija ir Kristus māte, bet Aglonas padarīšanas es uztveru vairāk kā dzeju, mīlestībā pret cilvēkiem, ne kā patiesību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, neesmu bijusi, šogad domāju iet, bet es nevaru iedomāties, kas tas varētu būt par tādu briesmīgu Marijas kultu uz robežas ar sātanismu, katoļu katehismā nekā tāda nav. nu labi, katoļi tic, ka Marija, atšķirībā no citiem cilvēkiem, bija brīva no iedzimtā grēka, tas ir tas sātanisms?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja ej, tad ej tā, lai noiet jau iepr. dienā ap pusdienlaiku, jo tad ir visskaistāk, svētīgs čillauts ar peldēšanos ezerā. un arī galvenajā dienā no rīta ir forši. īstajā pasākumā patiešām ir briesmīgas masas, kā dziesmusvētki. bet tas nakts krusta ceļš gan ir skaists tāpat, bet tās masas kaut ko mazliet atņem. tās garās rindas pie svētbildes un avota.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tā draudze ar kuru es plānoju iet, parasti ierodoties jau iepr. dienā.

(Reply to this) (Parent)

vai ir tā, ka protestanti konceptuāli netic, ka Mariju uzņēma debesīs ar visu miesu un dvēseli, vai arī viņus tikai kaitina, ka katoļi visur novieto Marijas bildītes un pastāvīgi lūdz Mariju viņus aizbildināt pie Dieva?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teoloģiski - jā, pirmkārt, debesīs uzņemšana, otrkārt, jaunavība, treškārt, starpniecība. ja pieturas pie sola scriptura, tad taču tādi svētki vispār ir pašizdomāti, no pirksta izzīsti.

tas, kas tur notiek, ir nepārtraukta Marijas godināšana, bezgalīgi gari dziedājumi, kas ilgst paralēli cauru dienu un cauru nakti.

debesu ķēniņiene, Māras zemes sargātāja, lūdz Dievu par mums.

man tas liekas skaisti, es pat dzejoli uzrakstīju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, tā ir tipa litānija, tādas ir arī citiem svētajiem, parastākiem

nu un ko tur dara visi citi protestanti, kas netic visiem tiem brīnumiem? bauda dzeju tāpat kā Tu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tādi riktīgi praktizējošie protestanti tur nesper kāju un spļaudās.
bet tie kas nav teoloģiski saspringti - nu jā, skaisti, labs laiks, Latgale, neviens nav piedzēries, slavēšana.

(Reply to this) (Parent)

nē nu es saprotu tā, ka marija ir nēsājusi sevī dieva dēlu un bijusi tīra pirms tā ieņemšanas un arī nesājot viņš viņu no iekšpuses iesvētījis, gan garīgi, gan viņas miesu-matēriju iesvētījis. un tas jau galvenais kristietībā, kad vārds tapa miesa, un arī grēcīgo matēriju piepildīja un iesvētīja. tāpat arī ar svētajiem. un ka svētie tagad ir debesīs (neiedziļināšos, kur tās debesis) un aizlūdz trīsvienībai, bet ticīgie vēršas pie svētajiem kā starpniekiem, kā direktora apmeklētāji pie sekretāres. vai arī, ka katram svētajam savas pilnvaras rūpēties par kādu atsevišķu cilvēku dzīves sfēru un cilvēciskāka un konkrētāka empātija kādā konkrētā jautājumā. un marija arī tur ar savu misiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visa protestantisma pamatideja ir, ka tā nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt tāpēc, ka protestanti uzskata, ka dievs ir ārpus cilvēka. ka dievs ir dievs kaut kādā nesaprotamā augstībā, bet cilvēks ir cilvēks. bet ortodoksi tic iesvētītai miesai, no iekšpuses iesvētītai miesai, dievam no iekšpuses. jo tur jau tā vakarēdiena jēga, ka dievs ienāk cilvēkā iekšā iesvētītas matērijas (maizes un vīna) veidā un iesvēta arī cilvēka sirdi, dvēseli un matēriju. un arī jēzus misija taču bija dieva iemiesošanās kā cilvēkam. tā arī ir tā glābšanas ceļa parādīšana. bet protestantiem, cik sapratu, kad tur vēl gāju, vakarēdiens ir kā solidārs palaunadzis, bez misticisma.

ikonas jau arī protestanti tāpēc negodā, jo uzskata tās par bildēm vienkārši. bildēm, kas atgādina. bet ortodosiem ikona arī ir iesvētīta matērija, gara zīmētas, kad mūki gadiem gavēja un gars ar viņu roku tās līnijas vilka. bet protestanti to noliedz un tāpēc arī protestantu baznīcās pārsvarā nav ikonas, bet vienkārši gleznas.

tas nu tā. piedod, ka iejaucos un uzmācos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es iepriekš no Agneses sapratu, ka arī protestantiem sv. vakarēdiens nozīmē tiešu un reālu Kristus klātbūtni noslēpumainā veidā, tāpēc es ļoti brīnos, par ko tad vēl viņi nav vienis prātis. šobrīd ekumenisms iet uz to, lai dažādu konfesiju ticīgie drīkstētu cits cita baznīcā iet pie vakarēdiena un viņiem tas "skaitītos" pa īstam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pa lielam ir tā - viss, kas neizriet tieši no Bībeles, jāuzskata par noraidāmu. tieši tur arī viņi joprojām nav vienisprātis. vakarēdiena un kristības sakraments ir kopīgs, pārējie nav. Trīsvienība ir kopīga, cilvēku godināšāna nav.

(Reply to this) (Parent)

vispār jau pareizticīgie no protestantisma sakramentiem atzīst tikai kristību. jo kristīt var jebkurš kristītais, kurš uzlej ūdeni ar sv. trīsvienības piesaukšanu, pat māte tuksnesī mirstošu bērnu var ar siekalām nokristīt bezizejas gadījumā. bet saproti, ja protestanti atzītu iesvētītu maizi, kā patiesu kristus miesu, viņiem nāktos atzīt, ka šī kristus miesa ienākot cilvēka iekšpusē iesvēta arī cilvēka miesu un turpat jau pielinkojas gan svētie, gan ikonas, un arī lūgšanu metodes. tās arī ir ļoti svarīgas. katoļi tādā ziņā grēko, jo viņiem lūgšanās ir vizualizācija un iztēlošanās. bet vizualizācija un iztēlošanās ir ārējas lietas, fantāzija, prāta klaiņošana, kas ortodoksiem skaitās sātana iedvesmota ilūziju kultivēšana. ortodoksi lūgšanās vispār nedrīkst neko iztēloties, ne svētos, ne gaismu, ne siltumu. tikai ieslēgt prātu lūgšanu vārdu iekšienē, vai ieelpot dieva vārdu savā iekšienē, lai tas pats cilvēku no iekšpuses pamazām maina. šo vizualizāciju dēļ arī katoļu sakrālā māksla ir daudz jutekliskāka nekā ortodoksiem, jo vizuālizācijas un iztēlošanās jau ir juteklība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katoļu sakrālajai mākslai ir daudzas skolas, un vairākas no tām ārēji ir tādas pašas kā ortodoksiem. mani bijušie akadēmijas kursabiedri šobrīd Nācaretē glezno katoļu baznīcā ikonas pēc senām tehnikām, ko ir apguvuši pareizticīgo klosterī Krievijā.
es arī nekad neesmu dzirdējusi par kaut kādu iztēlošanos un vizualizāciju lūgšanās. bet es jau esmu tikai lajs un daudz ko nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nācarete gan ir šausmīga vieta. atvainojos offtopikā

(Reply to this) (Parent)

nujā. ortodoksi jau arī tagad ikonas zīmē tikai pēc vecajiem paraugiem, jaunu variantu nav, jo tie oriģināli visi ir tapuši klosteru askēzē ilgstošu lūgšnu rezultātā kā atklāsmes. vispār jau ikonas ir kā vesela teoloģija bez vārdiem, kas vizuālā veidā parāda dievišķās attiecības, kuras ar vārdiem nevar noformulēt. kā logi, caur kuriem cilvēks ielūkojas mistiskās mīlestības attiecībās. bet ja aizrunājas par daudzām lietām, kas ir baznīcu starpā atšķirīgas, var aizrunāties līdz ticības apliecībai, kura senos gadsimtos tikai mainīta un tur bija daudz teoloģisku strīdu un arī baznīcu šķelšanās, kam klupšanas akmens bija tieši filiokve, tas ir jautājums par to no kurienes iziet svētais gars. tie ir tādi ļoti specifiski teoloģiski jautājumi, bet jēga tāda, ka ticības apliecība ir kā baznīcas gēns, un ir taču zināms, kas notiek, kad tiek mainīti gēni gēnu inženērijā. mainās vis organisms. mūsdienu teoloģija bieži šo jautājumu skaidro pavirši, ārēji, kā vienkārši dazā'du reģionu konfliktus un dažādu vietēju kultūru atšķirības.

(Reply to this) (Parent)

bāc, un viņiem tas ir tik svarīgi, ka tā ir galvenā ideja? ārprāts, es neko neesmu zinājusi. es to biju uzskatījusi par tādām radikāļu idejām, kas vispār nav būtiskas, domājusi, ka galvenās protestantu ieviestās atšķirības mūsdienās jau sen ir īstenojusi arī katoļu baznīca, bet pārējās atšķirības ir sīkumi vai kā avral teica, kultūras atšķirības. bet izrādās, tik konceptuāli jautājumi. vispār gribētu studēt teoloģiju, bet kur lai to dara, nekur jau nav "neitrāli"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

svarīgi ir, ka tikai Kristus, un viss pārējais jānoraida kā elkdievība.
mūsu teol.fak. ir diezgan neitrāli tādā ziņā ka dominē vēsturiski-kritiskā metode, pamatuzstādījums ir neticīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, skaidrs, "godināšanu" uzskata par "elkdievību"

saki, teoloģijas fak. nav luterāniska? es vispār par to domāju, man pienākas vēl viens bezmaksas bakalaurs:) ir tas katoļu institūts, bet tur ir jāmaksā un tas nebūs neitrāli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es te tagad vienkāršoju. nav jau nav tik vienkāŗši ar to "godināšanu", tiek daudz diskutēts, kas ar šo vārdu jāsaprot un kurā brīdī autoritātes cienīšana kļūst par tās pielūgšanu.
tel fak noteikti nav luterāniska, lai arī luterisms dominē; Mariju tur neviens neliks nīst, tikai informēs par dažādiem uzskatiem. luterānisks sliktajā nozīmē ir Vanaga institūts.

(Reply to this) (Parent)

Tev to riteni nospers galamērķī vai pat pa ceļam, ja nevilksi līdzi gultā, un tad tu redzēsi. Mariju.

(Reply to this) (Thread)

nu beidz

(Reply to this) (Parent)