|
Apr. 21st, 2011|03:58 pm |
|
vispār jau pareizticīgie no protestantisma sakramentiem atzīst tikai kristību. jo kristīt var jebkurš kristītais, kurš uzlej ūdeni ar sv. trīsvienības piesaukšanu, pat māte tuksnesī mirstošu bērnu var ar siekalām nokristīt bezizejas gadījumā. bet saproti, ja protestanti atzītu iesvētītu maizi, kā patiesu kristus miesu, viņiem nāktos atzīt, ka šī kristus miesa ienākot cilvēka iekšpusē iesvēta arī cilvēka miesu un turpat jau pielinkojas gan svētie, gan ikonas, un arī lūgšanu metodes. tās arī ir ļoti svarīgas. katoļi tādā ziņā grēko, jo viņiem lūgšanās ir vizualizācija un iztēlošanās. bet vizualizācija un iztēlošanās ir ārējas lietas, fantāzija, prāta klaiņošana, kas ortodoksiem skaitās sātana iedvesmota ilūziju kultivēšana. ortodoksi lūgšanās vispār nedrīkst neko iztēloties, ne svētos, ne gaismu, ne siltumu. tikai ieslēgt prātu lūgšanu vārdu iekšienē, vai ieelpot dieva vārdu savā iekšienē, lai tas pats cilvēku no iekšpuses pamazām maina. šo vizualizāciju dēļ arī katoļu sakrālā māksla ir daudz jutekliskāka nekā ortodoksiem, jo vizuālizācijas un iztēlošanās jau ir juteklība. |
|