|
Apr. 21st, 2011|01:05 pm |
|
šogad gribu uz Aglonu braukt ar riteni. ne visu, tik daudz atvaļinājuma man nebūs, bet kādus 200 km. prātoju par ceļabiedriem. ir traki, ka nav gandrīz neviena, kura attieksme pret Mariju būtu līdzīga manējai (proti, neder ne ateisti, ne aktīvi katoļi, ne baptisti, ne pohujisti) un ar kuru es varētu būt drošs, ka izdosies braucienā saglabāt tādu dvēseles stāvokli, kādu man gribētos. savukārt tie, kas ir, tiem ir grūti ar fizisko, ģimenes apstākļiem un komforta vajadzībām. nāk prātā vienīgi māsa, bet viņai atkal riebjas cilvēku bari. cilvēks savā garīgajā dzīvē ir tik vientuļš. |
|