man drīzāk interesē, kā tu saproti "garīgās lietas" kopumā, racionalitātes augstākus līmeņus, intuīciju, domu lasīšanu, apskaidrību, u.c., vai tev ir kaut kāds savs ceļš un skaidrojums, vai arī tu uzskati ka tas viss ir murgi lai aizbēgtu no savas nespējas pielāgoties realitātei

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zinātniski redukcionistiskā skatījumā ticība ir cilvēka smadzeņu plastiskuma funkcija un aizdiršanās ar fantāzijām. smadzenes visu laiku ģenerē īstenību, un labs piemērs tam ir sapņi, jo tajos parasti viss liekas īsts, lai gan noteikti nav. to ticīgajiem saprotamā veidā vajadzētu ilustrēt citām, dogmatiski konfliktējošām ticībām, kas nevar būt arī patiesas. kristietis, sakot, ka viņam ir īstā atklāsme, implicīti saka, ka pārējo reliģiju sekotāji ir aizdirsušies, uzskatot savu atklāsmi par patiesu, vai arī viņu dievība ir viena un tā pati, bet ievērojami šizo

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kurš gan ir pilnīgi vesels un būtu jāuzskata par atskaites punktu normālajam? tu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka nē, bet es varu pārbaudāmi parādīt, kādi ir zinātniski redukcionistiskā vai skeptiskā skatījuma augļi — piemēram, cilvēku pēdas uz mēness. tas nozīmē, ka man ir pārbaudāms pamats teikt, ka es esmu mazāk aizdirsies, jo cenšos būvēt savu skatījumu uz tās pašas metodes

(Reply to this) (Parent)

šitā jau gan nebija nekāda atbilde.

(Reply to this) (Parent)

īstenības ģenerēšanas nozīme ir, ka kāds ir svēti pārliecināts, piemēram, par spokiem. smadzenes cita starpā ir patternu atpazīšanas ierīce, un, skatoties tumsā, tu vari tāpēc sākt pa īstam redzēt spokus. līdzgi, skatoties sava prāta troksnī var pa īstam just atklāsmi un citas mistiskas figņas, un attiecīgi pa īstam ticēt. antidots tam visam ir, ja nostāda par prioritāti pārbaudāmo

(Reply to this) (Parent)

es gribēju teikt, ka nav neviena, kas būtu normāls. ja cilvēks uzskata, ka "reālais", empīriskais domāšanas veids ir vispareizākais, viņš tomēr nekad nedomā un nerīkojas līdz galam racionāli. tātad kaut kādā ziņā tas, kam viņš tic, neatbilst viņa realitātei. tātad šis pasaules izziņas veids tomēr nav pilnīgs. mūsu nespēja saprast, rīkoties pareizi, domāt pareizi ir uz katra soļa. katrā spogulī.garīgie meklējumi ir eksperimenti ar apziņu, lai kaut kādā veidā tiktu tuvāk precīzai pasaules un sevis saprašanai. vai to tu spēj pieņemt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, tas ir aktīvi kaitīgs sūds. jā, neviens nav pilnīgs, bet ir šausmīgi apnicīgi atkārtot, ka tas, ka lieta nav tikai melna un balta, nenozīmē, ka nevar runāt par gradācijām. zinātne ir gaišāk pelēka par ticību, un tas ir balstīts uz tās augļiem, kas ir ievērojami revolucionārāki par jebkādiem ticības augļiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu tomēr nespēj iziet no tās sociālās perspektīvas. es vēlreiz saku, man viņa neinteresē un es par to nestrīdos. es šeit par identitāti, individuālo perspektīvu, kur nav vērotāja no malas. par to, kā pretstats ir nevis neirozinātne, bet psihoanalīze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es nevaru, jo tā nav patiesība, ka indivīda ideju pasaule vienmēr ir pasīva. tas nav pilnībā tā, ka pieņemt uzskatu sistēmu būtu tas pats, kas izdekorēt savu istabu kaut kādā stilā. tas ir arī tā, ka tu savā istabā audzē kaitēkļus, kas lien pa pārējiem dzīvokļiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nerunāju arī par "ideju pasauli" un "uzskatu sistēmu". tie ir apziņas augsštāvi, kas spēj pilnvērtīgi darboties arī bez kādām garīguma piešpricēm. es runāju par visu to, kas patiešām ietekmē tavu rīcību un nosaka tavu personību. ir ļoti primitīvi uzskatīt, ka tevi nosaka tava "uzskatu sistēma".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad tu vienkārši ar uzskatu sistēmu saproti kaut ko citu jeb to daļu, ko var sarakstīt grāmatās un pastāstīt citiem. es domāju, ka tajā gadījumā tā ir iestīvēta valodā, bet patiesībā tas ir kaut kas nešķirami iemaisīts iekšējā pasaulē. piemēram, par tiem spokiem — es gluži vienkārši kaut kādā pamata līmenī nevaru baidīties un nebaidos no spokiem, jo mana zinātniski redukcionistiskā uzskatu sistēma patiešām ir integrēta arī tādā līmenī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas joprojām ir ļoti sekls līmenis, kur ir iespējams iedrīvēt uzskatu sistēmu. tu nebaidies no spokiem, bet pilnīgi iespējams, ka reiz ieraudzīsi žurku un nobīsies līdz nāvei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā, true deep ir nopietnībā savaikšķīta seja un runāšana par mistisko garīgismu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē bet nopietni, pasaki, kāpēc tev ir bail no žurkas, kāds tam ir racionālais pamats

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tam ir evolucionārs skaidrojums, jo kaitēkļi ir slikti

runājot par garīgumu, man vēl vajadzēja pieminēt pasauku par pliko karali — tu vari izdomāt nezkādus aprakstus karaļa tērpam, bet viņš ir fakin pliks. tāpat arī tavs garīgums ir balstīts nekur, lai cik smuki tu neizteiktos par agapēm, pestīšanām un nezko un cik veikli nelavierētu apkārt ellēm, teodicejai utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu šobrīd runā par lietu, kurā neesi iedziļinājies, caught you. atnāc atpakaļ kādu citu reizi, kad būsi par to padomājis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, sor, tu jauc cieņas izrādīšanu ar iedziļināšanos. ticība ne tuvu nav kaut kas, ko es būtu brīdi apsvēris un tad nācis strīdēties ar uz sitiena izdomātiem iebildumiem. tev ir sajūta, ka tā nav pelnījusi ņirgāšanos, jo tas nozīmētu, ka tie uzskati ir nesakarīgi, un nesakarīgi uzskati ir nesakarīgiem cilvēkiem, bet visiem ir aizsargbarjeras pret sevis uzskatīšanu par nesakarīgu

(Reply to this) (Parent)

kā arī, šis ir lēts muhļīšanas paņēmiens, un es varu atsaukties uz to, ko teicu iepriekš, ka ticība ekslpluatē dabisko valodu neskaidrības, lai pasargātu sevi, tāpēc par to nav interesantas sarunas. tā ir balstīta uz neko, un patiesais sadursmes punkts ir tieši šajā balsta trūkumā, jo manuprāt uzskatiem ir jābūt pamatotiem, bet tu gribi izlaist to soli un pāriet pie sarunām, kas jau pieņemtu, ka taviem uzskatiem ir kaut kas cits apakšā, nevis tie peld nekur un tāpēc ir viegli aizstāvāmi, jo var būt gandrīz jebkādi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai tu kādreiz esi lietojis kādas apziņas stāvokli mainošas narkotikas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

praktiski visi ir lietojuši kaut ko apziņu mainošu, jo kafija ir stimulants un alko ir depresants. es esmu eksperimentējis vairāk, bet nesaskatu, kāds tam ir sakars

(Reply to this) (Parent)

Sāganam par to bija vieta grāmatā, kur viņš salīdzināja mistisko ar zinātnisko domāšanas veidu. šamanis var salietoties kaut ko, meditēt un tad nākt klajā ar atklāsmēm, bet tad, ja tu gribi viņam sekot un tās pārbaudīt, tev arī ir jāizmaina apziņa. tikmēr zinātnieks var parādīt tev savu lietu teleskopā, un tu uz to vari paskatīties kā uz jebko citu. tāpat arī tu prasi īpašu attieksmi saviem uzskatiem, un man laikam būtu par to jārunā garīgelīgajās kategorijās, jo tad tā izsklausās mazāk uzkrītoši izmurgota

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tas ir ne vairāk ne mazāk kā ja es par slima suņa murgiem nosauktu tos burtiņus un cipariņus kas parādās ja noklikšķina ar labo un izvēlas "view source". man, protams, būtu taisnība, jo es patiešām viņos neredzu nekādu sistēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, tā ir nederīga analoģija, jo izejas koda saprašanai nevajag lietot neko

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, lietot nevajag, bet redzesloku mazliet paplašināt vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oo, karalim mugurā ir tik smukas mežģīnītes un mīksts velvetiņš. ja tu tās neredzi, tad tu esi aprobežots

(Reply to this) (Parent)

ā, un tajā pasakā tie šuvēji un galminieki kaut kā tieši tā arī teica visiem, kas runāja par drēbju neredzēšanu — ka viņi nav iedziļinājušies

(Reply to this) (Parent)

vai tev gadījumā nav tā, ka nezcik reižu apņemies diskusijās vienmēr ievērot racionālu perspektīvi un uzvarēt kristiešus ar gaiša un vēsa veselā saprāta spēku, bet atkal atjēdzies tajā pašā peļķē - atkal paslīdējusi kāja, atkal kāds atslēgvārds ir atslēdzis tevī naida neprātu un zinātnkāres, argumentācijas vēlmes un veselā saprāta vietā tevi vada vēlme pazemot sarunu biedru un iznīcināt visus pasaules kristiešus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, tad tu esi pārpratusi, jo es neromantizēju saprātu, tāpēc man neliekas, ka tas varētu viens pats iedarboties pret visiem kompleksajiem spēkiem, kas velk cilvēka uzskatus vienā vai citā virzienā. šādas diskusijas manā prātā ir simboliskas, vnk atgādināšana, ka šī nav pasaule, kurā visi uzskatītu ticību par kaut ko normālu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nebyvajet ateista- v okopah pod ognjom(c)Letovs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir angļu aforisms "there are no atheists in foxholes" un arguments pret ierakumiem, nevis ateismu

(Reply to this) (Parent)