|
Oct. 29th, 2010|04:10 pm |
|
zinātniski redukcionistiskā skatījumā ticība ir cilvēka smadzeņu plastiskuma funkcija un aizdiršanās ar fantāzijām. smadzenes visu laiku ģenerē īstenību, un labs piemērs tam ir sapņi, jo tajos parasti viss liekas īsts, lai gan noteikti nav. to ticīgajiem saprotamā veidā vajadzētu ilustrēt citām, dogmatiski konfliktējošām ticībām, kas nevar būt arī patiesas. kristietis, sakot, ka viņam ir īstā atklāsme, implicīti saka, ka pārējo reliģiju sekotāji ir aizdirsušies, uzskatot savu atklāsmi par patiesu, vai arī viņu dievība ir viena un tā pati, bet ievērojami šizo |
|