hipopotama pieraksti

Atkarības

Atkarības

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šobrīd visas manas darbības pakārtotas mazam urkšķītim. Nu, un cik nu es paspēju izdarīt ar vienu roku uz ipada. Bet nav tā, ka arī baigi pietrūktu - es saprotu, pēc pāris mēnešiem viņa jau būs lielāka un patstāvīgāka , jābauda šis mūsu vienai no otras atkarības posms, kamēr un kāds nu tas ir. Izklausās jau šausmīgi - pacieties pāris mēnešus, bet īstenībā sajüta ir ļoti normāla. Grāmata vienā rokā, bēbis otrā. Kad viņa guļ, es varu paēst. Vai arī pagulēt. Pārāk ilgs tas prieks jau nav - pāris stundas un atkal jāvelk tā piena burka ārā.
  • man galvenais ir dabūt sev vienu rīta stundu - nesteidzīgai dušai un brokastīm. pēc tam var nākt kas nākdams :)
    • Man no rītiem patīk vēl pagulēt, tā ka svarīgi ir vienkārši tikt kaut kad ušā :) un to jau pa dienu kaut kā izdodas sashēmot. Un brokastis man sanāk reāli steidzīgas, jo no rīta kaut kā esmu izsalkusi kā vilks, noriju savu bļodiņu ar ņam ņam pārslām ka nemetas! Lai gan, ja tā padomā, nesteidzīgas brokastis būtu skaisti..
  • nu, nu "pēc pāris mēnešiem viņa jau būs lielāka un patstāvīgāka",> Jo tālāk, jo vairāk uzmanības prasīs, jo miega stundas sarūk, vairāk uzmanības jāvelta...
    • Uzmanība jā,bet viņa tak gulēs lielākus gabalus no vietas! Man tas saraustītais miegs nepatīk mazliet. Un vēlāk viņa būs patstāvīgāka tai ziņā, ka saprātīgāka :D nu, tur satvert mantiņu, pagudzināt, varbūt jau parāpot :)
      Vispār, negrauj jauno māšu ilūzijas, gan jau bērns pie tā piestrādās :) galvenais jau, ko gribēju pateikt - mani mazliet māc vainas sajūta, ka es neko citu nepaspēju padarīt vnk tāpēc, ka mazā guļ tik mazus gabaliņus, visu laiku jābaro un jāskatās, vai elpo. Man liekas, ka pēc pāris mēnešiem taču tas maaaaazliet mainīsies, saki taču, ka tā?
      • Mhm, mainīsies, viņa gulēs naktī palielāku gabaliņu, un dienā vienu lielāku gabaliņu, tad iemācīsies aizmest rotaļlietu, kura Tev katru reizi būs jāpasniedz, tad iemācīsies rāpot un rāpos visur kur Tev pakaļ un bāzīs visu mutē, tad iemācīsies staigāt un līdīs visur, kur nevajag, un atkal bāzīs visu mutē un nerātnos pirkstiņus visur, kur vien spēj un nespēj iedomāties, tad viņa iemācīsies runāt un - pasargDies - jautāt "kāpēc"... Un tā vēl gadus 16, kamēr viņa atvedīs puisi mājās, un tad viņi jau būs divi;D Ta ka, vismierīgakais un rimtākais laiks bija tad, kad viņa bija Tev vēderā...
        Nu tā kaut kā;) Cilvēki pat nespēj iedomāties, kas viņus sagaida, kad ierauga uz testa 2 strīpiņas;)
        Bet tomēr tas prieks un laime, lepnums par viņu sasniegumiem (lielāks kā par saviem) visu atsver;)
        • Kāpēc jautājumi ir forši :) tie 16 gadi un puikas mani gan traki uztrauc.. Bet nav jau jēgas priekšlaicīgi par to uztraukties. Galvenais jau mēģināt kaut kādu saprātu ieaudzināt. To, ka būs daudz un bieži vien nebūs viegli, es jau saprotu. Bet nu tas bumbulīc ir tā vērts, tas nu tiešām. Un viss jau izdosies - nav jau tā, ka mēs esam vienīgie vecàki pasaulē, un gan jau neesam arī tie sliktākie. Ai, tak būs labi - arī tad, kad nebūs tik labi!
      • kur nu gulēs- jo tālāk - jo jau mazāk gulēs:)
  • ai, neklausies viņās. tev būt tā kā būs tev. man ir kā ir man (joprojām arī 7 mēnešos man nav ne rīta, ne vakara un ceļos ik pa stundiņai, bet, redz, neesmu nomirusi un varu pat pastrādāt; turklāt mums ir citi bonusi - nav bijis koliku, vēders labs, figūra laba un puika jautrs) un ļoti maz kas ir bijis līdzīgi citu dzīvesveidam.
    • Tavs puika ir riktīgi foršs! Jūs tur veseļojaties abi.
      Un būs kā būs, mazais urkšķītis ir lielisks jebkurā gadījumā.
  • Tieši tā. Tu nevari zināt, kā būs Jums, jo katram taču ir citādāk. Un gan jau, ka būs tās naktis garākas.
    Mans puikiņš tagad (7 mēn.) ceļas 1 reizi naktī uzēst, bet arī tāpēc, ka zobi nāk. Jau pirms tam bija pasācis nogulēt visu nakti bez pamošanās. Bet pa dienu gan gulēt negrib, viss pārāk interesē. Guļ tikai ārā ratos, tāpēc ejam 2 reizes pa dienu laukā staigāt. Toties bija nelāgas kolikas, kā arī, govs piena nepanesība (joprojām). Plus vēl mana murgainā barošana...
    Tā ka katram savs - savi prieki, savas problēmas. Bet kopumā - tik un tā - superīgi. :)
Powered by Sviesta Ciba