Šobrīd visas manas darbības pakārtotas mazam urkšķītim. Nu, un cik nu es paspēju izdarīt ar vienu roku uz ipada. Bet nav tā, ka arī baigi pietrūktu - es saprotu, pēc pāris mēnešiem viņa jau būs lielāka un patstāvīgāka , jābauda šis mūsu vienai no otras atkarības posms, kamēr un kāds nu tas ir. Izklausās jau šausmīgi - pacieties pāris mēnešus, bet īstenībā sajüta ir ļoti normāla. Grāmata vienā rokā, bēbis otrā. Kad viņa guļ, es varu paēst. Vai arī pagulēt. Pārāk ilgs tas prieks jau nav - pāris stundas un atkal jāvelk tā piena burka ārā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
tvarjman galvenais ir dabūt sev vienu rīta stundu - nesteidzīgai dušai un brokastīm. pēc tam var nākt kas nākdams :)- dariaMan no rītiem patīk vēl pagulēt, tā ka svarīgi ir vienkārši tikt kaut kad ušā :) un to jau pa dienu kaut kā izdodas sashēmot. Un brokastis man sanāk reāli steidzīgas, jo no rīta kaut kā esmu izsalkusi kā vilks, noriju savu bļodiņu ar ņam ņam pārslām ka nemetas! Lai gan, ja tā padomā, nesteidzīgas brokastis būtu skaisti..