hipopotama pieraksti

Atkarības

Atkarības

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šobrīd visas manas darbības pakārtotas mazam urkšķītim. Nu, un cik nu es paspēju izdarīt ar vienu roku uz ipada. Bet nav tā, ka arī baigi pietrūktu - es saprotu, pēc pāris mēnešiem viņa jau būs lielāka un patstāvīgāka , jābauda šis mūsu vienai no otras atkarības posms, kamēr un kāds nu tas ir. Izklausās jau šausmīgi - pacieties pāris mēnešus, bet īstenībā sajüta ir ļoti normāla. Grāmata vienā rokā, bēbis otrā. Kad viņa guļ, es varu paēst. Vai arī pagulēt. Pārāk ilgs tas prieks jau nav - pāris stundas un atkal jāvelk tā piena burka ārā.
  • Kāpēc jautājumi ir forši :) tie 16 gadi un puikas mani gan traki uztrauc.. Bet nav jau jēgas priekšlaicīgi par to uztraukties. Galvenais jau mēģināt kaut kādu saprātu ieaudzināt. To, ka būs daudz un bieži vien nebūs viegli, es jau saprotu. Bet nu tas bumbulīc ir tā vērts, tas nu tiešām. Un viss jau izdosies - nav jau tā, ka mēs esam vienīgie vecàki pasaulē, un gan jau neesam arī tie sliktākie. Ai, tak būs labi - arī tad, kad nebūs tik labi!
Powered by Sviesta Ciba