Šodien reāli sabruku.
Stundu pavadīju dušā raudot,ķerot elpu un cerot, ka varbūt aizrīšos ar ūdeni un nosmakšu.
Nav man īsti kārtībā ar to galviņu.
Manī ir pārāk daudz trauksmes, sevis žēlošana un nežēlastībā reizē. Visu laiku esmu neapmierināta ar sevi un savām rīcībam. Pat, ja esmu jau tik daudz ko mainījusi savās rīcībās, kuras man neptika, es māku atrast kaut ko jaunu par ko sevi sagruzīt un dusmoties. Man liekas, man paliek arvien sliktāk ar to mentālo veselību. Jā, cik ironiski, zinu,ka no malas izskatās,ka viss ir labi!! Jo tā jau ir. Viss ir kārtībā, bet galviņā nav.
Ir dienas,kad tiešām viss ir labi man, bet tad ir dienas tādas kā šī un reizēm tās dienas pāraug nedēļā,mēnešos,gados, bet nē!!
Es saņēmu visu savu garīgo spēku,kas man bija...un saņēmu sevi rokās. Nedēļu, visu nedēļu es atļāvu sev nolaisties, uzbaroties, stresot un slinkot, bet nē. Pietiek, es zinu sevi, ja ea būtu ieritinājusies atpakaļ gultā pie sava seriāla nevis izvilkusi savu pakaļu ārā paskriet, es ieslīgtu vēl dziļāk savā bedrē un tur es negribu atgriezties! Pēdējos 2-3 gadus biju tik ļoti iegrimusi prokrastinācijas un eskeipisma akā, ka lai izlīstu no tās ārā man vajadzēja aizmukt uz citu valsti. Sākt no jauna. Pamest draugus,kurus mīlu.
Es gribu atgriezties, bet vajag savest sevi kārtībā, tāpēc beidzot... Pirmo reizi dzīvē nogrāmatoju sev onlainā vizīti ar psihoterapeitu. Pietieka baidīties un par to runāt. Jāskatās saviem dēmoniem acīs un jānodedzina viņi, jo kā jau mēs zinām, tie maitas neslīkst.
Otrdien plkst.18:00 pirmā sesija.
Wish me luck.