xD
27 Septembris 2020 @ 15:47
Double D  
Will I ever be normal?
Will my brain ever stop?
My head hurts,cause I'm sober
Just give me bottle
So I can drink away my sorrow
That's my first thought
When I feel a little happiness
Where does this anxiety come from?
Will this ever end?
I've been fighting far so long alone
Now, you have me and I have you
How can I ask help
When this word doesn't come out of my mouth?
I'm full of pain,
That's gone for so long
I feel happy, because of you.
I don't wanna be broken
I don't wanna be with damaged brain
But I'm just wired differently
So what can I do?
Can you help me?
I know you're the one I always wanted
I love what we have created
So please, if you're here to stay
Save me from myself
Is it too much to ask?
You tell me.
Is this what love is about?
Being there for each other
Even when you both have brains
Wired wierdly?
I hope so.
Cause I'm in love.
I'm in love so deeply
It seems like I never felt love before
I've never seen connection
So deep.
So free.
So light.
Until now.
I know I'm fucked up differently
And my demons are scared to smile
But I'm a woman on a mission
I'm gonna lose myself for you
I'm gonna find myself again.
I'm gonna find all the ways HOW I'm wired.
HOW my brain is connected.

I am yours.
You are my everything.
Maybe this is a little sad
For a love letter.
But who said love is always happy?
Don't get me wrong.
I am happy!♥️
Just trying to make peace with
Monsters inside of me.
Can't thank you enough
For being there for me,
When noone else was.
I truly love you.
And I'm going to, forever.
We are going to show those fuckers
We can get through anything.
You're the earth for my water
And I'm going to be yours.
Forever, My love.♥️
 
 
xD
16 Septembris 2020 @ 18:10
šogad es nomiru un piedzimu no jauna  
Klusums. Jā, es zinu, klusums no manis pēdējā laikā.
Tam visam ir iemesls. Kāpēc?
Tāpēc, ka es dzīvoju dzīvi. Nu vismaz cenšos.
Es esmu ļoti pateicīga Visumam. Ļoti.
Tik ļoti, ka man nav pat vārdu manā prātā ar ko aprakstīt manas sajūtas un emocijas pēdējā laikā.
Tāpēc, es izbaudu savu laimību klusumā, pie sevis, nedaudz baidoties to pazaudēt, ja runāšu par to skaļi.
Vakar gulēt ejot es spilvenā raudāju un nejau no bēdām.
Es raudāju no laimes. Savu mūžu neesmu bijusi tik prieka un mīlestības pilna kā tagad.
Tāpēc, es saņēmos uzrakstīt, jo es gribu atcerēties. Atcerēties savas prieka asaras.
Tās nebija sāļas, tās bija saldas un smaržīgas. Savādākas.
Paldies, Visumam. Paldies, domu spēkam. Paldies, garam, kas mani sargā.
Paldies, par svētību. Paldies, karmai.
Es tik ilgi centos un es turpināšu censties, lai šī burvīgā sajūta mūžam ar mani dzīvo.
Es esmu gatava, jaunai dzīves grāmatai. Jā, grāmatai, nevis baltai lapai.
Man vienmēr likās, ka 27 gados es aiziešu tāpat kā citi mākslinieki, kas klubā 27, haha.
Es zinu, muļķīgi tā domāt, bet es tiešām šogad nomiru. Mentāli. Kaut kad maija vidū.
Un es atdzimu no jauna, apciemoju savas saknes Latvijā vasaras vidū un sāku atkal jaunu dzīvi šeit Īrijā, jaunā dzīvesvietā.
Es piedzimu no jauna, goda vārds. Kaut kas vecs un sapuvis mani beidzot nomira.
Mans prāts,mans ķermenis, mans vārds, mana dvēsele ir kas pilnīgi jauns.
Es iepazīstu sevi no jauna un cik tā ir lieliska sajūta.
Es sāku apzināties, kas esmu ES. Es saku paldies pagātnei un dziedinu sevi no tās.
Mans ES ir gandrīz sadzijis. Man vēl jāmācās piedot pagātnei, ka tā mani ir sāpinājusi.
Tam tā vajadzēja būt, jo jebkura brūce sāp līdz tā sadzīst. Reizēm rētas paliek, reizēm nepaliek.
Kad tās rētas paliek, sākumā ir grūti ar tām sadzīvot, jo kropļo tavu ķermeni, bet ar laiku mēs nēsājam savas rētas ar godu, jo tās padarīja mūs stiprākus, gudrākus un uzmanīgākus.
Es savas rētas sadziedēju un nēsāšu tās ar godu, ar laiku, kad tām būs lemts aiziet pavisam, es uztetuvēšu ko skaistu pāri tām.
Pārveidošu par iedvesmas avotu.
Līdz tam es klusēšu un centīšos dzīvot.
Nav tā, ka es nerakstu. Es vienmēr rakstu.
Tik daudz dzejoļu esmu sarakstījusi, ka nopirku jaunu kladi.
Esmu satikusi savu mūzu un mans prāts skrien tūkstošiem jūdžu stundā, ik dienas.
Es domāju daudz. Es radu daudz. Dzeja vienmēr būs ar mani un kas zin, varbūt reiz kādu dziesmu pat sacerēšu,
Bet līdz tam , es šeit nedaudz paklusēšu.
Izbaudīšu rudeni, sveču gaismā mājās, vai pastaigās pa mežu.
Es tepat vien būšu, galvu pateicībā Visumam noliekšu.
Es smaidīšu un no sirds visiem tādu pašu prieku vēlēšu.
 
 
Jūtos: laimīga
Klausos: gabbie hanna - goodbye, for now
 
 
xD
16 Augusts 2020 @ 22:30
peace, harmony, love  
gribās baigi par šo tēmu ilgi un dikti filozofēt, bet mani spēki ir izsīkuši.
Katru dienu sev piepildu ar max nodarbēm, ka nemaz man nav laika apsēsties un vienkārši drukāt.
Galvenais, kas manā prātiņā notiek ir tas, ka esmu mierā, harmonijā un mīlestībā ar sevi.
Man tiešām iet labi. Jūtos laimīga, dzelžaini turos pie sava ritma, sarakstiem un pēdējo kilogramu nomešanas.
Pēdējā laikā vairs nav grūtības vispār ar sevi. Nav vairs grūti no rītiem piecelties laicīgi, lai varētu lēnām taisīties, paēst brokastis utml.
Ikdienišķas lietas vairs nesagādā grūtības. Nav vairs jāmeklē motivācija, tā vienkārši ir manī, visu laiku.
Rezultātā nav vairs prokrastinācija. Vispār! AK, prieks un laime par to ^_^
Vispār esmu vienās pozitīvās domās par visu, sūtu pozitīvo enerģiju kosmosā un visam, kas man apkārt.
Gribu mīlēt un mīlēt <3 ^___^
Jāmīl dzīve un dzīve mīlēs tevi pretī.
Ja nemīli dzīvi, tad maini to. Viss ir mūsu pašu mīļajās rociņās.
Arlabunakti, ciba. :)
Tags:
 
 
Jūtos: pozitīvi
 
 
xD
03 Augusts 2020 @ 21:10
spriedelēju par pašdiciplīnu un to-do listēm  
Secināju tikko, ka jāpieraksta VISAS mazās lietiņas,kuras gribas darīt sarakstā
Lai neaizmirstos
Pilnīgā random secībā man to do tuvākajai nākotnei:

*Sakārtot kompi, sašķirot bildes, viģikus, sataisīt mapi, bildēs, kuras izprintēšu (dažas dienas mēnes)
*izprintēt reizi mēnesī pāris bildes
*nopirkt kādu foto rāmi un foto albumu (laika gaitā)
*sportot 3x nedēļā
*katru dienu uzrakstīt vakarā kādu dzejas rindiņu
*katru otro vakaru adīt zeķes skatoties kaut ko lietderīgu netflixā vai youtubē
*plānot vakariņas/pusdienas nedēļai uz priekšu
*izveidot plānu,kad veltīt laiku mājas tīrīšanai un sevis kopšanas rituāliem (1-2 dienas nedēļā)
*ieplānot reizi nedēļā slinko dienu (varbūt iekļaut tur mandalu krāsošanu)
*reizi mēnesī uztaisīt kādu interesantu meikapu un fotosesiju
*izveidot sev dienas plānu
*izveidot sev tuvāko 2 nedēļu plānu saskaņā ar darba grafiku
*un pie tā visa pieturēties!!!
*šī mēneša laikā nopirkt autovadīšanas mācību grāmatu.
*pēc tam katru otro vakaru mācīties

nu tā kaut ka. vismaz skice man šīm mēnesim un maybe nākamajam mēnesim man ir gatava
esmu sapratusi, ka šādu saraksta izlikšana šeit vai uz papīra, palīdz man actually pietureties pie plāna un neaizmirst lietas, jo ikdienas steigā mes tik bieži aizmirstam mazās svarīgās lietiņas, kuras tik ļoti gribam izdarīt
un vienmēr galvā doma, ajj citu dienu gan jau paspēšu
nē. atlikt var visu mūžu.
ir jādara tagad un tūlīt
un jāsniedz sev tā kaifa sajūta, kad vari savā to-do lista ielikt check pointu, ka esi to izdarījis
tas taču ir tik satisfying

piem,šodien pabeidzu sen gribētu lietu, iztīrīju savu youtube like sadaļu, nu tik daudz sūdi tur bija sakrājušies, tagad tikai jauka mūziciņa, kas man tiešām patīk :)
jā, saraksti, to-do listes, tiešām palīdz sevi disciplinēt.
Esmu sapratusi, ka disciplīna dzīvē ir tik ļoti svarīga, jo bez tās tiešām nekas nekustas uz priekšu dzīvē.
Viss stagnē un prokrastinācijā ieslīgt ir TTTIIIIK nenormāli viegli, un tad tu dzīvo žēlabās, žēlo sevi, ka neesi neko sasniedzis, ka neesi izdarījis pat mazos darbiņus..
Nez, man vecāki disciplīnu neiemācīja, bet viņi centās, man vienkāršu spuras bija lielākas nekā viņu disciplīna. Mammītei sirds mīksta un man pusaudžu gados labi padevās spēlēt uz mātes jūtām. Es gan ar to nelepojos. Es arī tagad varu spēlēt uz cilvēku jūtām viņiem pat nemanot, bet man kauns, ka man ir šāda spēja, jo es zinu, ka ir cilvēki, kuri tāpat kā es apzināt savu talantu meistarīgi manipulēt ar cilvēkiem un viņi tā arī dara. Es izvēlos nebūt kretīns, jautāsit kādēļ, ne?
Jo, pirmkārt, es esmu empāts, un es pati uz savas ādas esmu izjutusi kā tas ir kad tevi apčakarē un smagi, otrkārt, tas būtu vieglākais ceļš kā sasniegt kaut ko dzīvē, bet no negodīgi iegūtiem augļiem nav nekad tā prieka, tāpēc es izvēlos iet godīgu dzīves ceļu.
Atgriežoties pie pašdisciplīnas.. Viss ir vienkārši. Viss ir tavā galvā, jā, ir cilvēki, kam vecāki ir iebiedējuši un ieaudzinājuši disciplīnu, bet skaistāk jau ir pašam sev to iemācīt, manuprāt, tas parāda, ka tev ir raksturs, ka esi stiprs. BET es nesaku, ka tiem, kam disciplīna ir iemācīta nav stipra, tie cilvēki arī ir stipri.
Es apzinos sevi, es esmu stipra raksturā, mani dzīve ir pamatīgi norūdījusi un es jūtos gatava sevi izaicināt un vēl vairāk sevi disciplinēt.
Draugi no malas teiktu, ka ojj tu jau tā esi baigā kontrolē, jo tur tev tur tā diēta un tamlīdzīgi, bet es teikšu godīgi es nejūtos tā, ka baigi sevi ierobežotu.
For fuck sake es tagad rakstu šo un dzeru aliņu, un vakar ēdu kūkas, kur tad ir tā mana pašdisciplīna? :D Es atļauju sev pārāk daudz. Nē, nu vajag jau reizēm sevi palutināt, bet ja gribas konkrētus rezultātus, tad arī konkrētas robežas jānosaka sevis lutināšanai :)
Principā laikam viss ko gribēju teikt. Es tagad pati sevi izaicinu, sastādīt sarakstus un turēties pie tiem, jo teikšu godīgi, nekad man tas tā līdz galam nav izdevies. Vienmēr kaut kādā brīdī padodos, bet ja arī šoreiz kaut kādā brīdī padošos, galvenais neieslīgt sevis ienīšanā,vienkārši jāatrod sev cita nodarbe un veids.
Es izvēlējos sarakstus, to-do listes, jo es vienmēr savās domās, nu galvā, i mean, veidoju tādas to-do listes un tad atzīmēju sev domās, kas izdarīs uun kas ne, bet tur galviņā/prātiņā ātri šie saraksti nodziest. Tāds, kurš man būtu visu laiku acu priekšā atkal nenodziest.
nu tā kaut kā, pa maziņam, pa bišķiņam, soli pa solim, jākustas uz priekšu
lēnām brauksi tālāk tiksi :)
 
 
Jūtos: veca
Klausos: grieves - on the rocks
 
 
xD
26 Jūlijs 2020 @ 21:09
Es esmu un un tu esi tu.  
Ir atkal vientulības periods un jāpavada laiks ar sevi.
Patiesībā man patīk, vienkārši grūti atjēgties.
Latvijā tik daudz socializējos. TIK DAAUDZ! Tas prasīja daudz enerģijas no manis, dalīt tik daudz mīlestību un smaidus, bet es jutos stipra, es nejūtos izsūknēta līdz galam, jo jutu tik daudz mīlestības pretī no visiem.

Tagad gan patiesībā ir pat patīkami būt vienai, atgūt savu iekšējo spēku un savienoties ar savu self core.
Ar savu būtības sakni.
IR tik labi apzināties, kas tu esi.
Man ir tik ļoti žēl cilvēkus, kas vēl sevi meklē, vai kas pat nemēģina meklēt, jo baidās, ko par to citi domās.
Nekad nevajag no sevis baidīties.
Vajag pieņemt sevi, to ko sirds vēlas un neciest.
Tiklīdz tu saproti un pieņem sevi, arī mīlestība no apkārtējiem parādās. Parādās jauki un saprotoši cilvēki.
Sakārto sevi pats, pirms ļaunums sakārto tevi pa savam.
Mēs visi esam skaistas dvēseles. Tikai tās ir trauslas, bailīgas.
Tai dvēselei vajag palīdzēt iznākt dienas gaismā.
Lai visuma gaisma līst pār jums.
Tējas tosts: par cilvēkiem, kas spēj mīlēt bez nosacījumiem!
 
 
Jūtos: relaksēti
 
 
xD
20 Jūlijs 2020 @ 01:33
 
Pēc 3 stundām būšu ceļā uz lidostu.
Man neticas,ka atkal pametu Latviju.
Šīs 16 dienas šeit bija tik burvīgi pavadītas. Man pietrūkst dzīve šeit. Dzīvība. Mīlestība. Brīvība.
Stulbākais ir tas,ka miegs nenāk un gulēt iet īsti jēga arī nav.
Kaut kāds emocionālais ir uznācis. Gribas pinkšķēt.
Ajj. Būšu es atpakaļ. Tas ir tikai laika un naudas jautājums...
Tik daudz mīlestības šeit piedzīvoju.
Man gribas mīlēt. Man gribas mājīgumu.
Man gribas ieritināties azotē, aizvērt acis un vienkārši mīlēt.
Paldies, visiem maniem mīļajiem cilvēciņiem, kurus satiku.
Nākamais posms Īrijā cerams būs vieglāk izdzīvojams.
 
 
Klausos: Tash Sultana - Murder to the Mind
 
 
xD
02 Jūlijs 2020 @ 20:13
 
ā, jā, 6dien lidoju uz Latviju :)
Esmu neizsakāmi lielā sajūsmā, kaut gan zinu, ka man būtu jāuztraucas par zobārsta apmeklējumu, par vīrusu, par karantīnu, par darbu.
Bet es izvēlos nedomāt.
Šoreiz ne.
Nav jēga stresot par to, ko es nespēju kontrolēt.
Jāuztraucas, par to, ko spēju un attiecīgi jārīkojas.
Kopumā, esmu priecīgi satraukta.
Ak, mīļās mājas. Kopš septembra neesmu tur bijusi.. gandrīz gads ir paskrējis nemanot...
 
 
Jūtos: tauriņi vēderā
 
 
xD
02 Jūlijs 2020 @ 19:51
nozagts no pinteresta  
Dzejolis par mani jeb sajūta, ka man radniecīga dvēsele šo ir uzrakstījusi <3 Skaisti! 

Bookshelf heart by Erin Hanson

"She has a bookshelf for a heart,
And ink rules through her veins,
She'll write you into her story,
With typewriter in her brain,
Her bookshelf's getting crowded,
With all the stories that she's penned,
Of those people who flicked through her pages,
But closed the book before the end,
And there's one pushed to the very back,
That sits collecting dust,
With its title in her finest writing,
"The Ones Who Lost My Trust",
There's  books she's scared to open,
And books she doesn't close,
Stories of every person she's met,
Stretched out in endless rows,
Some people have only sentence,
While others once held a main part,
Thousands of inky footprints,
That they've left across her heart,
You might wonder why she does this,
Why write of people she once knew?
But she hopes one day she'll mean enough,
For someone to write about her too."

Tags: ,
 
 
Jūtos: buzzing
 
 
xD
16 Jūnijs 2020 @ 23:18
es esmu sūklis ar tukšiem gaisa caurumiem  
Šodien salīdzināju sevi ar trauku sūkli un tad es sapratu cik egoistiski es jūtos, runājot ar terapeiti par es, es, es un sev, sev, sev.
Mūžīgā eksistenciālā krīze.
Tā nekad nebeigsies. Vienmēr prātā paliks.
Bet ir vērtīgi uzzināt, prāta vingrinājumus, līdzīgi kā atrast jaunu vingrinājumu sportojot.
Jāpraktizē vēl, nedēļu pamēģināju, iepatikās, pagaidām vēl neapnicis.
Mans vingrinājums ir saistīts ar lēmuma pieņemšanas grūtībām.
Piespiest sevi tomēr izvēlēties 51 pret 49 procentiem.
Katru dienu atskaitos sev par dzīvošanas palikšanu īru zemē vai mājās.
Šobrīd 51 % IRL un 49% LV
Bet man domas mainās, ik pa stundām, tāpēc nēsāšu mazu blociņu līdzi. Gribu redzēt cik mēneša laikā katra valsts savāks punktus
tā tīri zinātniskam researcham

Par citām lietām runājot, arvien vairāk atveru acis uz to, kas ir tas vēstījums, ko es vēlos dod šai dzīvei
Es turpinu rakstīt kladēs vairāk nekā šeit.
Drīz jāpērk jauna klade. būs tūlīt pilna viena.
lūdzu, kad es nomiršu, glabājiet manas klades. Gribu nodot kādam, tikpat spirituālam cilvēkam kā es, piemēram, mazmazbērniem, ja tādi man būs, vai krustmeitai.
Varbūt nākotnei uz manām domu esejām būs vienalga, varbūt tā būs sentimentāla vērtība.
Man vienmēŗ vecu cilvēķu, raksti un vēstules likušies maģiski.

Lai cik krāsainas domas un mana pasaule man nebūtu, esmu nedaudz nogurusi no runāšanas un domāšanas par sevi.
Pat pie sevis nokaunējos šodien. Cik var. Atgriešanās pie draugiem jūlijā un mīļās tēvzemes apciemošana būs ļoti svētīga lieta.
Man to vajag. Jā,atkal savtīgi runāju, bāc, nu kas ir.
Gribās par kādu rūpēties, samīļot, būt svarīgai kādam. Gribās sajust, to, ka es kādam arī kaut ko nozīmēju šajā dzīvē.
A to tāda plika eksistēšana vien sanāk.
Hah, pat 2 asaras tikko nobira
3 un 4 arī
Jā, es vienkārši gribētu dzirdēt vārdus no kāda cilvēka, ka esmu mainījusi viņu dzīvi uz labo pusi, vai kaut kādā veidā pozitīvi ietekmējusi,
jo es esmu tik daudz cilvēkusi savā dzīvē satikusi un iepazinusi, un es tik daudziem arī esmu atklāti teikusi, ka tu man iemācīji to un to
izmainīji man skatu uz to un paldies tev par to.
bet kādēļ man atmiņā nav palicis, ka kāds man būtu kādreiz pateicis paldies? vai tiešām es nevienam neko neesmu devusi šajā pasaulē?
vai kāds man var atgādināt, ka no manis ir jēga?
šķiet, ka dzīvojot savā vientulības burbulī un sūklī, esmu to visu aizmirsusi.
This is all fucked up.
We all are fucked up.
I am fucked up.
Tags:
 
 
Jūtos: skumji
 
 
xD
14 Jūnijs 2020 @ 22:16
Dzejoju joprojām.  
Pelēkrozā

Pelēkrozā mākoņos
Vakara saulītē lūkojos
Man acis sāp
Jo asaras nāk
Domāju par dabu
Par mīlestību smagu
Vai es gribu izdarīt sev galu?
Nē, tik zemu nekritīšu
Labāk atspulgu sitīšu
Tik ilgi līdz asiņos kulaki
Līdz vairs visi nebūs mudaki
Tu saki cik lieliska esmu
Komunikācijas kļūdu šeit saskatu
Es lasu, lasu, lasu
Katru dienu
Rakstu,rakstu,rakstu
Gaidu zvanu
Miers, patiesībā
Klusumā rodas
Vientulīgās ainavās iezogas
Dažreiz degvīna pudeles apakšā
Kristalizējas atbilde ašā
Uz jautājumu mūžīgo
Par dzīves jēgu sūdīgo
Smieties vai raudāt
Es nezinu
Jo dzīvot es gribu
un negribu
Ikdienu es,
Savās asinīs mērcēju
Citreiz naivi cerēju,
Ka pelēkrozā mākoņi
Būtu man ar kādu kopīgi
Vai daba mīl sevi,
Kad jūtas vientulīgi?

/By me, 2020
Tags: , ,
 
 
Jūtos: silti