Nezinu,kas tie ir par brīžiem,kad nav vēlmes rakstīt ilgu laiku.
Man vienmēr liekas tie ir kaut kādi pārējās posmi dzīvē.
Tu vai nu nolobi savu veco ādu no kuras esi izaudzis vai vienkārši tranformējies.
Mainās tavas iekšējās pasaules kodols. Mainās formā, krāsa, smarža un viss cits,kas saistīts ar to.
Un tajos brīžos nevar parakstīt un aprakstīt,kas tur īsti notiek,jo procesā ir bezgala sarežģīts.
Es gan jau pie tā esmu pieradusi. Man jau patīk lasīt un cibu apmeklēju katru dienu, ļoti lasu. Pašai man viss krājās galvā, reizēm jau varbūt kaut ko skaistu vajadzētu pierakstīt, bet nekas.
Man ir īsais atvaļinājums un brauciens teju 4 stundu garumā autobusā ir ļoti labs laiks, lai parakstītu par šo to, jebko un neko.
Esmu procesā, dzīve rit kā ierasts.
Neesmu pazudusi no šejienes :)