nezinu, kas man uznācis, bet man laikam pēc katras sesijas ir jāuzraksta kaut kas.
šodienas highlights bija, ka es viņai teicu kādēļ tu man liec raudāt katru reizi un viņas atbilde bija, bet tas ir mans darbs likt raudāt ( un smieties)
un es sāku smieties.
kā man paveicas ar psihoterapeiti, kurai ir kaķis mājās!
Tik forši! Nezinu,kā man paveicās izveidot labu kontaktu, es tiešām nezinu.
Varbūt viņa ir lieliska savā darbā un mana spēja komunicēt ar ikvienu cilvēku ir tikai pluss.
Lasīju viņai savu dzeju, stāstīju par saviem dīvainajiem sapņiem pilnmēness iespaidā,
iepazīstināju viņu ar terminu quarter-life crisis un citām lietām, kas bija aktuālas šonedēļ.
Es apzinos, ka es maksāju par to, lai justos labi un es tiešām jūtos.
Man liels prieks ir dzirdēt no terapeites komplimentus un to, ka viņa saka, ka man ir reāls talants rakstīšanā.
Tas iedvesmo. Viņa saka, kad tu raksti tu jūties mierīga un pārliecināta par sevi, nekas tev netraucē un tur slēpjas tavs true self.
Tava būtības sakne. Es gan teicu, ka ne vienmēr jūtos pārliecināta par sevi, kad rakstu, bet mierīga noteikti.
Katrā ziņā, mans fun ir tajā, ka katru reizi viņa redz kaut ko jaunu un ir pārsteigta, par to, ko redz :D
idk why, bet man tas pacilā noskaņojumu.
Anyway, terapija tiešām palīdz man, pat ja tā ir vienkārši runāšana par un ap lietām.
Jauki.

Šodien reāli sabruku.
Stundu pavadīju dušā raudot,ķerot elpu un cerot, ka varbūt aizrīšos ar ūdeni un nosmakšu.
Nav man īsti kārtībā ar to galviņu.
Manī ir pārāk daudz trauksmes, sevis žēlošana un nežēlastībā reizē. Visu laiku esmu neapmierināta ar sevi un savām rīcībam. Pat, ja esmu jau tik daudz ko mainījusi savās rīcībās, kuras man neptika, es māku atrast kaut ko jaunu par ko sevi sagruzīt un dusmoties. Man liekas, man paliek arvien sliktāk ar to mentālo veselību. Jā, cik ironiski, zinu,ka no malas izskatās,ka viss ir labi!! Jo tā jau ir. Viss ir kārtībā, bet galviņā nav.
Ir dienas,kad tiešām viss ir labi man, bet tad ir dienas tādas kā šī un reizēm tās dienas pāraug nedēļā,mēnešos,gados, bet nē!!
Es saņēmu visu savu garīgo spēku,kas man bija...un saņēmu sevi rokās. Nedēļu, visu nedēļu es atļāvu sev nolaisties, uzbaroties, stresot un slinkot, bet nē. Pietiek, es zinu sevi, ja ea būtu ieritinājusies atpakaļ gultā pie sava seriāla nevis izvilkusi savu pakaļu ārā paskriet, es ieslīgtu vēl dziļāk savā bedrē un tur es negribu atgriezties! Pēdējos 2-3 gadus biju tik ļoti iegrimusi prokrastinācijas un eskeipisma akā, ka lai izlīstu no tās ārā man vajadzēja aizmukt uz citu valsti. Sākt no jauna. Pamest draugus,kurus mīlu.
Es gribu atgriezties, bet vajag savest sevi kārtībā, tāpēc beidzot... Pirmo reizi dzīvē nogrāmatoju sev onlainā vizīti ar psihoterapeitu. Pietieka baidīties un par to runāt. Jāskatās saviem dēmoniem acīs un jānodedzina viņi, jo kā jau mēs zinām, tie maitas neslīkst.
Otrdien plkst.18:00 pirmā sesija.
Wish me luck.