Sviesta Ciba |

icecuba (

cuba) rakstīja,
@ 2005-06-04 18:19:00

Garastāvoklis:	traļi-vaļīgs(ne jau vaļējs) &D
Mūzika:	žžžžžž... &)

Cilvēks, kas prata runāt ar putniem &)
Pīles, pīles, pīles... maize *paukš*.. *šņak* *šņak* *šņak*.. "Eu, tu, matainais! Dod vēl! Putniem rīt gribas."

Noteikti aiziesim. Apsolu &) Došu ziņu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

cuba
2005-06-06 22:34 (saite)

Rūdīt.. jā iespējams. Mani dzīvē daudz kas ir rūdījis. Protams tas man palīdzējis izaugt par tādu, kāds esmu... jo izejot daudz kam cauri, tu saproti... tu zini, kā tas ir. Un tas dod daudz. Ir cilvēki, kas ir stulbi.. un savu stulbumu paši nemaz neapzinas. Ir cilvēki, kuri neprot atzīt, ka viņi ir vainīgi. Ir cilvēki, kuri neprot piekāpties vai neprot uzklausīt cita cilvēka viedokli... Tādiem cilvēkiem nākotnes nav! Varbūt viņi paši tagad var braukāt ar auto, ko viņiem ir nopirkuši vecāki... bet agri vai vēlu mainīsies. Viņi paši to visu vecāku naudu notērēs.. un viņiem vairs nebūs par ko pirkt to mašīnu saviem bērniem.. ja protams viņi to paši neapzināsies.

Nu es bik ailaidu garām tēmai varbūt.. lai gan runa tāpat iet par to rakstura audzināšanu... Es zinu to, ka es šai dzīvē esmu varu sasniegt daudz.. praktiski jebko. Man tikai trūkst motivācijas... Es nezinu no kura gala sākt. Man ir dresēts raksturs... bet man nav dzīves pieredzes, kuru man savulaik vecāki nedeva... Piemēram tu vari iedomaties kā ir, kad tev pirmoreiz mūžā ir kontakts ar meiteni.. bet tu pat itkā nezini no kura gala ķerties klāt.. &) Nu tikai instinkti.. bik saka priekšā. Un tās zināšanas, kas ir lasītas dažādās "gudrās" grāmatās vai kamasutrās or smth...

Ai.. patiesībā es jau te nevis runāju ar tevi, bet gan vairāk "izlaižu tvaiku" &)) Piedod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2005-06-06 23:12 (saite)

that`s okey :)
bik vienā momentā sasmējos >:D

mmm, dzīve māca cilvēku, cilvēks dzīvi:)

pieredze it visā rodas sākot arto pirmo reizi. pirmo reizi krītot, saprotot, ka jāizbeģ jo sāp, pirmā meitene/zēns, pirmais skūpsts, pirmā nakts ( eaven bez kamasutras studēšanas/ ar ) tas viss tā vai tā ir pirmais, vai ar teorijas pamatiem vai bez, bet tam ļaujoties viss jau pats attīstās, aiziet izveidojas un izaug. jā, dzīve to var sapurgāt, vai attīstīt, nolādētas ir tās lietas, kas purgā un diemžēl man ar tām šai ziņā ir nācies saskarties :( betnu, tas kautko dod, jā, dod, dod bailes no neviļšus pieskaršānās un straujiem bakstiem un pietuvošanās, bet pat tad, tad ceļas un iet tālāk, pieverot acis un cenšoties to norīt.

no kura gala ķerties? beidz, reiz domāt, kas pirmais patrāpās tam ar klāt ķeries, jo šitā domājot sijājot, kam, ko kā - futu, nekad nepieķersies, jo allaž mošk būs bail kļūdīties, laigan, diezvai Tev, hm, būtu bail, drīzāk nez, nevēlies vilties :>

jep, Kronvaldparks ruļzo, divus gadus tam nodzīvojot blakus iemīļoju diktum dikt, aizkam, tur tik daudz lielisko pirmo atmiņu, jā, ar neatmiņu ...

by het </i>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	cuba 2005-06-07 15:12 (saite)
	Teikšu samērā īsi, bet , domāju, kodolīgi: Ciešanas mūs padara stiprākus, bet tikai tādā devā, cik mēs spējam izturēt. Ja šīs ciešanas pārsniedz to izturēšanas normu, tad cilvēks sabrūk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	cuba 2005-06-07 15:14 (saite)
	Tev nav vēlēšanās dzēsties atpakaļ? &) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: