Sviesta Ciba |

icecuba (

cuba) rakstīja,
@ 2005-06-04 18:19:00

Garastāvoklis:	traļi-vaļīgs(ne jau vaļējs) &D
Mūzika:	žžžžžž... &)

Cilvēks, kas prata runāt ar putniem &)
Pīles, pīles, pīles... maize *paukš*.. *šņak* *šņak* *šņak*.. "Eu, tu, matainais! Dod vēl! Putniem rīt gribas."

Noteikti aiziesim. Apsolu &) Došu ziņu.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	het 2005-06-06 20:50 (saite)
	bek to lastone: vai tad šī ir pasaule? un diezvai ja aizietu from šejienes, pasaule sabruktu, tā vienkārši mainītos, taptu pa citam, kas zin, mošk labāka, laigan, laigan, īsti nezinu kā tur īsti ir un nav. baigi diskutējams q. :) hehe, nuja nuja, tās pīles vajag barot >:) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	cuba 2005-06-06 20:56 (saite)
	Mmmm M! &) Es pie tam šogad, šķiet, vēl nevienu pīli neesmu redzējis. To vajag labot! &) Tik jāpagaida tāds +/- stabilāks laiks. Savādāk negribas barojot pīles izrādīties dušā... lai gan... lietus = fun! &) Attiecīgā kompānijā un situācijā. So... domājams, ka šonedēļ aiziesim. Ja nekas nenojuks. &) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2005-06-06 21:21 (saite)

hehe, AARPRAAC!
nevienu piili?!?
jeezinj, tev jau skrieshu tur jaadiedz netik jaagrasaas iet:p

es gan redzeeju, pati nebaroju bet blakus kjikjinot seedeeju un smeejos par taam paarbarotajaam piileem >:D
ljaunaa es:}

betnu, es vienkaarshi dievinu parkus, it iipashi tur, kronvaldparkaa gar uudeni paseedeet mmmm ... kas var buut labaaks parto? daudzkas, betnu tas ir taa vai taa kautkas fantstisks:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	cuba 2005-06-06 21:58 (saite)
	Juu.. mees gadu (vai divus) atpakalj seedeejaam tur Kronvalda parkaa pie taa uudens.. blakus tiltam tur. Dzeeraam alu, barojaam putnus.. reecaam &)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2005-06-06 23:13 (saite)
	susji susji :) divi gadi - akd, cik tas bija sen, ja tā padomā. jēziņ, kā skrien laiks, ehh, dienas, un tūlīt ar jūnija beigas un vecums klāt un jau septembris un z-svētki klauvēs akal pie loga! >:D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	cuba 2005-06-07 15:10 (saite)
	Jū.. un pēc Ziemassvētkiem vēl biki, un jau Zelta kāzas jāsvin būs &D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

cuba
2005-06-06 21:03 (saite)

Uj.. nu jā mainītos.. bet nu.. varbūt no malas liekas: vot mainīties = kruta utt... es tam esmu ļoti daudz izgājis cauri. Ok - esmu ar daudz ko apmierināts.. TAGAD. Bet pats process ir grūts. Tu vienkārši vienā brīdī pazaudē sevi. Tu apmaldies.. tu vairs nevari atgriesties tajā pagātnē.. kļūt tāds, kāds biji. Tev pietrūkst vecā sevis.. vai arī tu satiec cilvēku, kuru TAD ilgi gaidīji. Bet tagad tu vairs neesi tāds, lai piesaistītu tā cilvēka uzmanību. Arī tā man ir bijis.

Taču galu galā.. šķiet ka tomēr man ir izdevies atgūties. Nezinu kam īsti par to jāpasakās.. domāju - daudziem. Bet fakts ir tāds, ka.. nu.. ir ok &)

Bet nu.. tā protams ir katra cilvēka personīgā izvēle &) Un ja blakus ir cilvēki, kuri tevi atbalsta.. tad manuprāt ir daudz vieglāk. Man tā nebij. Lai gan pats biju vainīgs.. jo pats no visiem aizgāju. Iegruzījos savā mazajā pasaulītē.. un man neko nevajadzēja. Tikai vienkārši tā ilgstošā vientulība.. un pēc tam, kad tev sagribas kādu satikt.. tad nu vairs nav tas. Tās attiecības jau ir tik izbojātas, ka tev nemaz vairs negribas redzēties.

Protams cilvēki mainās.. visi. Man bija bēnībā ļoti labs draugs.. tad vienu brīdi šis izmainījās.. viņam uzradās citi draugi.. mēs viens par otru sākām aizmirst. Man pat brīžiem viņš sāka kaitināt. Baigi pārvērtās. So.. mainoties galvenais ir neizmainīties uz slikto pusi &) Dac all. &)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2005-06-06 21:24 (saite)

zinkaa ir?
saka, ka pasham ejot cauri, tas tevi ruudii. nez,neuzskatu, ka esmu LIELISKA, ka esmu tam visam gaajusi cauri n-tos gadus, vai ar nepaarspeejama, jo esmu iztureejusi, tas viss liidzi nes lielu ruugtumu un sabojaatu skatu uz dziivi, pillu bazhaam, aizdomaam un stulbaam domaam, asaraam.
hm, jaa, reizeem ir taa, ka aizej nespeejot atnaakt, iesliiigsti bet gala beigaas izpinies kautkur no jauna, nemaz, ar neesot sliktaak.

jaa, norobezhotiiba, bet, bet, taa reizeem gribaas, netikt saredzeetam,sadzirdeetam i ne redzeetam, varbuut taa vienkaarshi vajag?
un tie, ja buus tie iistie, atradiis celju, ja nee, nu, es pat esot tepat vien zaudeeju, zaudeeju, jo citas dziives sfeeras sapurgaa pat to, kas iisti nav saacies, diemzheel, laikam, taads sods.
hm, nuja vot, aizdomaajos, betnu, taa ir, ko dariit?

visam savi good points and bad points!

wrote by het

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

cuba
2005-06-06 22:34 (saite)

Rūdīt.. jā iespējams. Mani dzīvē daudz kas ir rūdījis. Protams tas man palīdzējis izaugt par tādu, kāds esmu... jo izejot daudz kam cauri, tu saproti... tu zini, kā tas ir. Un tas dod daudz. Ir cilvēki, kas ir stulbi.. un savu stulbumu paši nemaz neapzinas. Ir cilvēki, kuri neprot atzīt, ka viņi ir vainīgi. Ir cilvēki, kuri neprot piekāpties vai neprot uzklausīt cita cilvēka viedokli... Tādiem cilvēkiem nākotnes nav! Varbūt viņi paši tagad var braukāt ar auto, ko viņiem ir nopirkuši vecāki... bet agri vai vēlu mainīsies. Viņi paši to visu vecāku naudu notērēs.. un viņiem vairs nebūs par ko pirkt to mašīnu saviem bērniem.. ja protams viņi to paši neapzināsies.

Nu es bik ailaidu garām tēmai varbūt.. lai gan runa tāpat iet par to rakstura audzināšanu... Es zinu to, ka es šai dzīvē esmu varu sasniegt daudz.. praktiski jebko. Man tikai trūkst motivācijas... Es nezinu no kura gala sākt. Man ir dresēts raksturs... bet man nav dzīves pieredzes, kuru man savulaik vecāki nedeva... Piemēram tu vari iedomaties kā ir, kad tev pirmoreiz mūžā ir kontakts ar meiteni.. bet tu pat itkā nezini no kura gala ķerties klāt.. &) Nu tikai instinkti.. bik saka priekšā. Un tās zināšanas, kas ir lasītas dažādās "gudrās" grāmatās vai kamasutrās or smth...

Ai.. patiesībā es jau te nevis runāju ar tevi, bet gan vairāk "izlaižu tvaiku" &)) Piedod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2005-06-06 23:12 (saite)

that`s okey :)
bik vienā momentā sasmējos >:D

mmm, dzīve māca cilvēku, cilvēks dzīvi:)

pieredze it visā rodas sākot arto pirmo reizi. pirmo reizi krītot, saprotot, ka jāizbeģ jo sāp, pirmā meitene/zēns, pirmais skūpsts, pirmā nakts ( eaven bez kamasutras studēšanas/ ar ) tas viss tā vai tā ir pirmais, vai ar teorijas pamatiem vai bez, bet tam ļaujoties viss jau pats attīstās, aiziet izveidojas un izaug. jā, dzīve to var sapurgāt, vai attīstīt, nolādētas ir tās lietas, kas purgā un diemžēl man ar tām šai ziņā ir nācies saskarties :( betnu, tas kautko dod, jā, dod, dod bailes no neviļšus pieskaršānās un straujiem bakstiem un pietuvošanās, bet pat tad, tad ceļas un iet tālāk, pieverot acis un cenšoties to norīt.

no kura gala ķerties? beidz, reiz domāt, kas pirmais patrāpās tam ar klāt ķeries, jo šitā domājot sijājot, kam, ko kā - futu, nekad nepieķersies, jo allaž mošk būs bail kļūdīties, laigan, diezvai Tev, hm, būtu bail, drīzāk nez, nevēlies vilties :>

jep, Kronvaldparks ruļzo, divus gadus tam nodzīvojot blakus iemīļoju diktum dikt, aizkam, tur tik daudz lielisko pirmo atmiņu, jā, ar neatmiņu ...

by het </i>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	cuba 2005-06-07 15:12 (saite)
	Teikšu samērā īsi, bet , domāju, kodolīgi: Ciešanas mūs padara stiprākus, bet tikai tādā devā, cik mēs spējam izturēt. Ja šīs ciešanas pārsniedz to izturēšanas normu, tad cilvēks sabrūk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	cuba 2005-06-07 15:14 (saite)
	Tev nav vēlēšanās dzēsties atpakaļ? &) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: