Mranarham pa punktiem.
1. Viss apkārtējais iedalās 2 grupās: a) saprātīgas sistēmas kas ir brīvi suverēni aģenti ar tiesībām un pienākumiem un b) viss pārējais kas ir resurss/ instruments saprātīgu aģentu rīcībā. Dzīvnieki ir grupā b, tātad resurss.
2. Resursi ir jāizmanto saprātīgi. Saprātīgi nozīmē tā lai resursu nepazaudētu.
3. Dzīvnieki ir specifisks resurss jo tiem ir sentience. Ciešanu risks. Risinājums ir inženiertehnisks - industriālo dzīvnieku sentience jāsamazina, ideālā jālikvidē ar inženiertehniskām metodēm -selekcija, ģenētiska modifikācija, ķīmiska bloķēšana utt.
4. Šai un jebkurai citai problēmai (klimata, vides utt) labi risinājumi ir inženiertehniski nevis sociāli. Labi risinājumi ir tādi kuri saprātīgu sistēmu brīvību palielina, slikti risinājumi ir tādi kuri saprātīgas sistēmas ierobežo, sliktos risinājumus lietojam tikai galējas nepieciešamības gadījumā ja labu risinājumu nav.
5. Attiecīgi vegānisms ir slikts ierobežojošs risinājums situācijā kad ir pieejami labi risinājumi, tāpēc noraidāms kā filozofiski/ ētiska ideja.

/ kas pieejamu alternatīvu apstākļos padara jūsu vēlēšanos pēc konkrētas garšas par pietiekamu pamatojumu dzīvnieka izmantošanai un nogalināšanai?/

Izmantošanā nav nekā slikta, tā kā dzīvniekam nav abstraktas domāšanas tad viņš nevar ciest no zināšanas ka tiks nogalināts, pašai nogalināšanai jābūt ātrai un nesāpīgai - tas ir tehniski iespējams. Līdz ar to šeit nav vispār nekādas problēmas.

Rezultātā varam secināt ka vegānisms ir eksotiska izvēle bet tam nav racionāla pamatojuma. Idejiskais vegānisms ir mēģinājums pievilkt filozofisku pamatojumu savai emocionālajai reakcijai.