Nākotnes likumi
Dažas piezīmes par to, kā varētu attīstīties likumu sistēma pie tām pārmaiņām, kuras ir sagaidāmas, tātad vispirms pie praktiskas immortalistikas vai tās pietiekami laba tuvinājuma realizācijas, kas nozīmētu patvaļīgi ilgas personu eksistences paņēmienu atklāšanu, digitalizējot smadzenes vai citādi.

Ir skaidrs, ka likumu sistēmai te jābalstās uz centrālo tēzi par katra saprāta suverenitāti.

Saprāta tiesībām jābūt neatkarīgām no tā, kāds ir saprāta struktūras nesējs: vai tas ir bioloģisks organisms, kiborgs, robots, infomorfs vai kas cits. Tas ir viegli saprotams pēc analoģijas ar tiesību neatkarību no ādas krāsas, dzimuma, vecuma, tautības, uzskatiem.

Suverenitāte vspirms nozīmē, ka gala lēmumu par savas eksistences turpināšanu vai pārtraukšanu, kā arī eksistences veida maiņu ir tiesīgs pieņemt tikai dotais saprāts. Tāpat suverenitāte nozīmē, ka neviens saprāts nevar piederēt citam saprātam vai to grupai.

Izejot no šīm premisām, ir skaidrs, ka, piemēram tik pat smags noziegums kādi tagad ir slepkavība, spīdzināšana, izvarošana vai paverdzināšana būs saprātu [viņu pašu] nesankcionēta kopēšana un rediģēšana.