ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-10-12 08:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par vienlīdzību n shit
Radot jaunas lietas - tehnoloģijas, metodes, materiālus, preparātus etc. tie vispirms kļūst pieejami šauram lokam un tikai pēc tam vispārībai. Tas rada nevienlīdzību, kura kaut kādā līmenī droši vien ir grūti izbēgama. Jautājumi:

1) Kā minimizēt un
2) vai varētu būt gadījumi, kad nevienlīdzības izslēgšanas dēļ mēs kaut kādus virzienus neattīstam, atsakāmies.

Attiecībā uz (2) es domāju, ka nē. Jāatsakās ir nevis no jaunās iespējas, bet jāatsakās no nepareizas resursu koncentrēšanas. Kas ir nepareiza resursu koncentrēšana? Tas ir tad, ja resursi atrodas nevis tieši radošo cilvēku/ pētnieku/ izstrādātāju rīcībā, bet pasūtītāju rīcībā. Pasūtītāji- liekais posms. Optimāli: tiešie pasūtītāji ir paši darītāji (galu galā viņi ir iekšā tēmā un vislabāk zina, ko kurā momentā tālāk jādara) un sekundārais pasūtītājs - visa sabeiedrība.

Tad lietas nosaka tikai

a) zinātnes iekšējā loģika - ko mēs varam izdarīt katrā dotajā momentā izejot no tā, ko zinām
b) vispārības vajadzības - ko jau nu saprātiem reāli vajag viņu brīvības pakāpju skaita palielināšanai (es nesaku ``laimīguma``, jo laimīgums pats par sevi ir problemātisks kritērijs dažādu iemeslu dēļ, piemērs : wireheadings, hedoniska bremzēšanās)

Augstāk minētais nenozīmē kaut ko komunismam līdzīgu, drīzāk tā tipa struktūras un darbības kādas realizē Elons Masks, lielās starptautiskās zinātniskās sadarbības kā ITER, CERN, DESERTEC, ESA, Human brain project etc.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2015-10-12 09:22 (saite)
(offtopic/ man šķiet, ka laimīgums actually nav baisi problemātisks kritērijs, ja vien to varētu izmērīt*; nu tb lielākā daļa cilvēku negribētu dzīvot permanenti apsitušies, arī ja varētu. gluži kā, teiksim, lielākā daļa cilvēku, kas piesakās eitanāzijai un dabū akceptu - tātad viņu ciešanas ir objektīvas, permanentas un citādi nemazināmas -, šo iespēju neizmanto)

*miasmas oriģinālpasaule tika godīgi veidota kā utopija, es vienkārši nemāku rakstīt neko priecīgu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 18:18 (saite)
Varētu būt tā, ka laimīgums ir 2 veidu:

*Pašuzturēties spējīgs - tad kad viņš ir sekas no kaut kā, kas saprātu audzē, no jaunas infas iegūšanas vai radīšanas tātad, te iet iekšā visa veida komunikācija, mācīšanās, radošas darbības. Samācījies saprāts visticamāk ka vieglāk atradīs veidus, kā tikt pie jaunas informācijas, tb jaunas ``dozas``

*Pašuzturēties nespējīgs, kas saprātu neaudzē bet `laimīguma` sajūta lielākā vai mazākā mērā ir - tā ir visāda apsišanās, potenciāli wireheadings etc. Apsities saprāts neatradīs jaunus veidus, kā tikt pie laimīgumu nodrošinošā faktora, viņš būs atkarīgs no kaut kā ārēja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-10-12 18:50 (saite)
gan jau tā ir vairāk gradācija/mikss no abiem, es drīzāk domāju, ka cilvēkiem generally ir nepatika pret permanentiem risinājumiem, pat ja ir apsolīts, ka tie būs bez apnikuma utml blaknēm. (tāpēc salīdzinājums ar eitanāziju)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-10-12 18:58 (saite)
Nepatika pret risinājumiem, kas ierobežo. Jes. Ne jau velti pasakās tik izplatīts motīvs - būsi laimīgs, vari aiztikt, lietot visu, izņemot šo vienu kasti, šīs vienas durvis, šo vienu fruktu. Kas notiek? Skaidrs, kas notiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?