Uroboross
mitoloģiskajā un okultajā simbolikā ir čūska, kas aprij savu asti.
Atcerējos to tālab, ka pacēlās jautājums, vai mēs nevaram mūsu šķībā leņķī saspiestos tikumistus pabarot ar viņu pašu asti.
Tātad, ja es lasu:
``iesniegtais priekšlikums paredz, ka izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst Izglītības likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.``
Tad šķiet, ka šis pasākums ir ļoti jauki interpretējams. Kas traumē, samaitā bērnus? Jebkas tāds, kas izraisa neirozes, atstāj paliekošas sliktas sekas uz personas veidošanos.
Kas tas ir? Piemēram melīgi šausminoši nostāsti, kuri bērnam, skolniekam tiek pasniegti kā patiesi, viņš ar dažādiem paņēmieniem tiek pārliecināts, ka dotie ļaunie toksiskie nostāsti ir patiesi. Rezultātā iestājas attiecīgās psiholoģiskās, neiroloģiskās sekas.
Nē, tas nenozīmē, ka bērniem nevarētu stāstīt, mācīt teikas, mītus, pasakas. Var, tikai ar tagu ``pasakas``.
Vot interesanti, vai var šo likumu tādā veidā, kā viņš ir pieņemts un izsludināts, interpretēt un pagriezt šādi?