Manas domas ir kaut kur pa vidu.

Kad daži augstos amatos izteicās, ka jautājumu par AES nedrīkst dot tautas nobalsošanai, tad nedzirdēju protestus. Kāpēc lai tas nebūtu demokrātiski? Un kāpēc tomēr būtu jāatļauj šādi balsojumi vai kāpēc ne? Te derētu diskusijas.

AES jau nav vienīgā joma, ir gēnu inženierijas metodes, minerālmēslu lietojumu ierobežojumi utt. Reizēm šķiet, ka dažus no šiem jautājumiem nedrīkst dot balsošanai ne tikai tautai, bet pat politiķiem. Tas ir pilnīgi pret demokrātijas principiem, tāpēc man šāda ideja par tehnokrātu valdījumu arī nepatīk.

Problēma ir tāda, ka šajos balsojumos piedalās cilvēki, kas nav izglītoti par doto tēmu. Ja pajautātu cilvēkam uz ielas vai politiķim, kam ir lielāki drošības vai veselības riski – oglēm vai AES, tad daudzi nepareizi atbildētu, ka oglēm. Es saprotu, ka ikviens deputāts var Saeimā uzstāties ar runu pārliecināt par pretējo, bet tas nav īpaši efektīvi. Ja cilvēkam jau ir kāda veida aizspriedums, tad pat iedziļinoties, viņš ar aizspriedumiem raudzīsies uz zināšanām, kas ir pretrunā viņa sākotnējam viedoklim. Pareizā pieeja būtu apgūt lietas vēl iepriekš, kad cilvēkam nav nekāda viedokļa, vai AES ir labi vai slikti. Tad arī viņš spēs labāk saprast visas lēmuma nianses. Tāpēc tomēr es gribētu, ka ievēlētie deputāti vispirms saņemt kaut īsu apmācības kursu par aktuālajām lietām, ar kurām viņam būs jāsaskaras.

Labs piemērs par aizspriedumiem bija Šinzo Abes mantojums. Man nav nekādas intereses par Japānu. Neesmu tur bijis un diez vai kādreiz arī nonākšu. Bet ir skaidrs, ka viņš aktīvi centās pavairot imigrāciju Japānā. Bet kāds cits var dzīvot Japānā, un noteiktu aizspriedumu dēļ pret Šinzo Abi viņam var būt grūti atzīt šo faktu par imigrāciju.