Necieņa pret Vissvētāko Sakramentu diemžēl ir gājusi plašumā, jo īpaši kopš Vat.Konc.2. Bet, par laimi, ir šādi tādi "tradicionālisti", kas tam pretojas. Karolingu laiku tekstu antoloģijā (8-9. gs.) ir visādas pārsteidzošas instrukcijas, kas jādara, ja, piemēram, nelaimīgā kārtā konsekrētais vīns izlīst zemē: tad izņēma visu grīdas dēli, sadedzināja īpašā ceremonijā un pelnus glabāja zem altāra. Baznīcas pa lielam tika celtas apkārt tabernākuliem, lai tie būtu drošībā, utt. Jā, laji nedrīkst ņemt rokās, arī tagad tas ir tiesa; nedrīkst arī glabāt kaut kur mājās, lai būtu par "svētību", utt. Katoļiem sakrālā/profānā nošķīrums ir ārkārtīgi, ārkārtīgi izteikts, un, nē, tā nav pagānu māņticība.