Veltījums Mapatam
Es zinu ka šis storijs ir stāstīts un daudziem zināms, ierakstu te lai nepazūd.

Nu tātad pilsēta, daudzdzīvokļu mājas, vienā dzīvo vecītis, visu laiku sūdzas vietējiem mentiem un sociālajiem ka augšējais kaimiņš laiž virsū starus. Vecītis mierīgs, skandālus netaisa, tikai sūdzas visu laiku. Nu, dienestiem uz sūdzībām jāreaģē, neko darīt, tāda kārtība. Menti no iecirkņa aizsūta trijnieku apsekot situāciju, vnk ķeksīša pēc. Aiziet, jā vecītis [ viss kā pienākas, folijas cepurē un griesti ar foliju nolīmēti], saka labi ka atnācāt, nekādas dzīves. Kaimiņš no augšas laiž virsū starus. Sāp galva, slikti. Dariet kaut ko. Nu menti saprotoši noklausās, apsola ka mēri tiks pieņemti. Projām ejot drošības dēļ uziet pie augšējā kaimiņa, pabrīdināt, tipa ja kādi ekscesi tad dienesti ir informēti. Augšējais kaimiņš arī atver, šie ieiet iekšā a tur 10 mikroviļņu krāsnis ar norautām durvīm uz grīdas ar mutēm uz leju, visas darbojas. Kaimiņš saka, ko lai dara, apakšā dzīvo citplanētietis un tikai tā viņu var atturēt no pasaules sagrābšanas.