Šaubos, bet, nu, redzēsim.
Šādas problēmas rodas no tā, ka Baznīca ir politisks spēlētājs, attiecīgi tā ir sarunās ar visiem, attiecīgi tas, ko tā pretīmnākoši un uzklausoši saka, bieži tiek pārprasts. Tam var nosaukt virkni piemēru, teiksim, par prezervatīvu lietošanu. RKB laulības doktrīna neatbalsta nekādus mākslīgos kontracepcijas līdzekļus, bet, protams, ka, runājot Āfrikas HIV epidēmijas laikā, ir saprātīgi un mazāk slikti cilvēkiem teikt, ka, ja jūs neesat sakramentālu monogāmu laulību stāvoklī un jums ir gadījuma sakari, lietojiet prezervatīvus. To sauc par prūdenciālu spriedumu. Vai cits piemērs: pāvests Francisks un citi pirms viņa regulāri tiekas ar citu reliģiju augstiem pārstāvjiem un, protams, ka sarunas ir draudzīgas - pat tik draudzīgas, ka dažiem no malas sāk likties, ak kungs, viņš runā tā, it kā pats neticētu, ka kristietība ir patiesa, it kā visas reliģijas būtu vienlīdz labas un patiesas. Bet tas nav tas, ko viņš saka.
Neesmu redzējusi to filmu, bet man izskatās, ka teikts par civilattiecībām ir ņemts no vairākus gadus vecas sarunas, šķiet, Argentīnas likumu sakarā - ar domu, ka baznīca nekādā gadījumā neatbalsta vajāšanas un izslēgšanas un ka valstis, kā sekulāras valstis, var būt pretīmnākošas cilvēkiem, kuri nedzīvo sakramentālā laulībā. No Franciska teksta neizriet, ka viņš viendzimuma dzimumsakarus atzīst par labiem un attiecīgi uzskata, ka baznīca šajā jautājumā ir kļūdījusies. tā pati pēc savas mācības nevar kļūdīties, jo balstās ne pati sevī un ne visādos sociālos progresos ("nav nekā jauna zem saules"), bet dievišķajā atklāsmē :) Es šeit negribu viņu kritizēt, bet, gadiem ejot, par viņu lūdzoties un viņu mīlot, un lasot visu, ko viņš publicē (viņš daudz ko neraksta pats, viņam ir ēnu rakstītāji, dažādas kvalitātes), sacīšu, ka viņam varbūt pietrūkst tādu super taktisku un gudru vadības spēju, spēju paredzēt nākamos soļus, pietrūkst arī intelektuālas ieinteresētības (iepriekšējie abi pāvesti bija ar filozofijas doktora grādiem), turklāt ar viņu neganti manipulē no visām pusēm.