Khm...
Nu tātad vienā sc debatē lasu:

//Tādēļ ka tādu bullšitu nedzirdēsi ne no viena tēmu pārzinoša cilvēka. Vari izglītoties un palasīt ko saka cilvēki, kas tiešām islamu ir nopietni pētījuši. https://lvportals.lv/viedokli/275909-par-koranu-dzihadu-un-garigajam-vertibam-2015

Nu es protams aizeju uz norādīto linku palasīties. Jā intervija ar dāmu kura uzrakstījusi disertāciju par džihādu islāmā. Jā lielais un mazais džihāds, visi šie koncepti, ok.


uuun pēc tam es lasu /citāts/ :

//vispirms jāsaprot, kas islāma izpratnē ir šie neticīgie? Tie ir elku pielūdzēji, un pret viņiem tiešām jākaro, jo Mekas politeisti pastāvīgi pārkāpa vienošanās, kas bija viņiem slēgtas ar musulmaņiem. Pēc islāma dogmatikas kristiešus uztver apmēram tāpat kā jūdus: gan jūdus, gan kristiešus sauc "Ahl al-Kitāb" jeb "Grāmatu tautas", kurām ir atklāsmes no Dieva. Pret "Grāmatu tautām" ir cita attieksme. Kad notiek islāma izplatīšana, jūdiem un kristiešiem ir jāizstāsta par islāmu, par visiem tā pozitīvajiem aspektiem un jāpiedāvā konvertēties (pāriet) islāmā. Tātad ir pieļauta izvēles iespēja. Pārsvarā tomēr cilvēki paliek savā ticībā, un tad viņiem būs jāmaksā tā dēvētais galvas nodoklis – arābu valodā "džizja". Ja viņi būs agresīvi pret musulmaņiem, tad būs atbildes reakcija, bet citādi karot pret šiem cilvēkiem nedrīkst.

Nu tātad ja tu neesi musulmanis, tad tev jāmaksā musulmaņiem ``galvas nodoklis``, hm nu tāda oriģināla izpratne par toleranci. Un cik es saprotu tas tiešām ir islāma doktrīnā nevis kādās radikālās interpretācijās. Nu jā un pret visiem kas nav ``grāmatu tauta`` vienalga sanāk ka jākaro.

tālāk:

//Musulmaņu tradīcijā teikts, ka nekādā gadījumā nedrīkst nogalināt ne bērnus, ne sievietes, ja viņi nekaro ar musulmaņiem (Sahīh Buharī hadīsi).

Arī it kā nav slikti kamēr tu nesaproti kā visādi var interpretēt ``ja viņi nekaro ar musulmaņiem``

Par naidu pret citādajiem, viņa pati atzīst:

//To sludina internetā, arī imāmi atsevišķās mošejās, un tā notiek masveida psiholoģiskā apstrāde. Sevišķi jūtīgi pret to ir cilvēki, kas kaut kādā veidā jūtas neapmierināti ar savu dzīvi, un sāk dalīt, ka musulmaņi ir savējie, citi – svešie, par ienaidniekiem uzskatāmi.