Tas nozīmē, ka Kristus ir atslēga uz rakstiem - tāpēc arī pašiem jūdu rakstu zinātājiem, kuri neticēja Jēzum (t.i., farizejiem) viņu tora jeb šodien vecā derība bija lielākoties miglā tīta, jo, kad Jēzus skaidroja likumu/toru, viņi gan nojauta, ka skaidrotājs runā ar autoritāti, taču tik un tā neticēja, līdz ar to viņu svētie raksti viņiem palika aizslēgti, mīklaini, neskaidri. Tāpēc arī šodien viņiem pēcKristus apstākļis ir vajadzīga milzīga talmūdiskā tradīcija, lai kaut kā sastiķētu konstrukciju, kas saucās postekzīliskais un post-templļa jūdaisms. Savukārt kristietim, kam pats Jēzus skaidrojis rakstus, ir skaidra arī vecā derība.