ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2018-05-15 10:36:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nedaudz precizējuma
Es nenoliedzu cilvēku tiesības izdarīt jebkādas izvēles.

Bet kad Krišjānis raksta:

``ir ļoti daudzi nabadzīgi kristieši visā pasaulē, kuri tomēr izlemj laist pasaulē bērnus ar kādām nepilnībām``

Es redzu ka noteiktu ideju nesēji mēģina ietekmēt cilvēku izvēles ar moralizēšanu noteiktā virzienā.

Kāpēc?


Mana versija: Viņiem vajag substrātu. Uz kā parazitēt.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis2
2018-05-17 00:57 (saite)
Jā, jebkura zinātniskā teorija operē ar metafiziskiem pamatpieņēmumiem, es šo banālo novērojumu no dažādu zinātņu vai filozofiju pirmajiem kursiem varētu atkārtot vēlreiz speciāli tev. Drīzāk rodas šaubas, vai visai tavai gaudošanai par zinātni un zinātniskumu vispār ir kāds pamats, jo, spriežot pēc tavām reakcijām, izskatās, ka esi kā no mēness nokritis un pret zinātni izturies kā pret korānu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-05-17 00:59 (saite)
Nepareizi. Jebkādi pamatpieņēmumi atkarājas no evidences. Noteikta evidence var likt tos pārskatīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-05-17 02:10 (saite)
Lai vispār kaut ko novērojumā identificētu kā evidenci ir nepieciešams kaut kāds teorētiskais aparāts, brilles, lai visā maņu datu jūklī nošķirtu un izceltu kaut ko interesējošu un noskaidrotu likumsakarību, kā arī dotu lietām nosaukumus. Ak vai, es jau piesaucu vienu metafiziski problematizējamu jēdzienu - "likumsakarība", nē, pagaidi, vēl viens - "novērojums". Un tā tālāk līdz nelabumam. Tu taču neoperē ar xiem x vidē pie x apstākļiem, xojot, pat esot kā x. Turklāt, kad ir gūta evidence, lai vispār saprastu, ko tā nozīmē un kā tā ierakstās lielākā attēlā, atkal ir nepieciešama teorija. Pirms mēs vispār izdarām jebkādu novērojumu vai veicam eksperimentu mums JAU ir kaudzēm pamatpieņēmumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-05-17 03:02 (saite)
Tie pamatpieņēmumi gan ir matemātiski nevis metafiziski. Matemātika savukārt ir pierādāma, parasti izejot no pāris ļoti vienkāršām aksiomām kur arī nav nekā metafiziska.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-05-17 10:45 (saite)
Kas par muļķībām, matemātika taču ir tikai instruments, rīks. Protams, īstā augstā matemātika arī ir vairāk uz tīrākas filozofijas un loģikas pusi, citādāk nebūtu ne matemātikas filozofijas, ne matemātiskās loģikas, nedz "atklājumu" matemātikā, taču, protams, pat pieņemot (redz, vēl viens pieņēmums) matemātikas stabilitāti un neproblemātiskumu, ir taču vēl vesela kaudze pieņēmumu, uz kuriem balstās jebkura zinātniskā teorija, kurā matemātika ir tikai veids, kā iedibināt un skaitliski izteikt attiecības vai likumsakarības starp dažādām evidencēm. Ja būtu tikai plika evidence (kas, atkārtoju, vienmēr nav tukša evidence, bet paša novērojumā jau ir theory-laden) + matemātika, tas nemekotu sensu neviena novērotāja prātā vai uztverē. LNB tagad ir daudz maz sakarīga CERN izstāde, nav jābūt ģēnijam, lai pamanītu, cik daudz filozofisku vai pat sekularizēti teoloģisku pamatpīeņēmumu ir visas krāšņās bildes fonā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-05-17 10:46 (saite)
CERN izstāde ir labs piemērs pašam apzīmējumam "TEORĒTISKĀ fizika".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-05-17 14:00 (saite)
Zīmējums piektais, kur mēs redzam kā krišjānim ir nulle sajēgas par to ko nozīmē teorija, fizika vai teorētiskā fizika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-05-17 14:16 (saite)
"Theoretical physics is a branch of physics that employs mathematical models and abstractions of physical objects and systems to rationalize, explain and predict natural phenomena. This is in contrast to experimental physics, which uses experimental tools to probe these phenomena.

The advancement of science generally depends on the interplay between experimental studies and theory. In some cases, theoretical physics adheres to standards of mathematical rigor while giving little weight to experiments and observations.[a] For example, while developing special relativity, Albert Einstein was concerned with the Lorentz transformation which left Maxwell's equations invariant, but was apparently uninterested in the Michelson–Morley experiment on Earth's drift through a luminiferous ether.[citation needed] Conversely, Einstein was awarded the Nobel Prize for explaining the photoelectric effect, previously an experimental result lacking a theoretical formulation."

Tagad pats saskaiti, cik daudz metafizisko pieņēmumu ir šajā visnotaļ vienkāršotajā bildē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-05-17 15:14 (saite)
... neviens?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-05-17 15:21 (saite)
Skaiti līdz saskaiti. Varu dot mājienu kaut vai ar pirmo teikumu: "employs mathematical models and a b s t r a c t i o n s of physical objects and systems to r a t i o n a l i z e, e x p l a i n and p r e d i c t natural phenomena"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?