SSC jau norādīja – ģimenes attiecību modeļa sociālā pārmantojamība.

Gedymin ir atgādinājis šo ideju: http://slatestarcodex.com/2014/09/10/society-is-fixed-biology-is-mutable/

Pēc tās daudz efektīvāk būtu nevis mēģināt mainīt šo sisto sieviešu sociālos apstākļus, bet mēģināt samazināt viņu bērnu skaitu. To varētu arī bez piespiešanas vai totalitāriem paņēmieniem. Vienkārši piedāvāt viņām bezmaksas kontraceptīvās spirāles, izskaidrot, kāpēc viņu bērni, ja tādi būs, smagi cietīs – meitenes vēlāk vīri sitīs, bet puikas paši būs sitēji. Vai pat vēl lielākas incentīvas kā sniegt bezmaksas rehabilitācijas kursus vai citus labumus par kontracepcijas spirāles lietošanu. Pat ja daļa sieviešu pieņemtu šos piedāvājumus, tad jau pēc dažām paaudzēm šādu sisto sieviešu skaits būs ievērojami samazinājies.

Protams, šis ir milzīgs slippery slope. Jo kāpēc to pašu neattiecināt arī uz citām iezīmēm? Un tad beigās, kurš būs tas, kurš izlems, kuras iezīmes ir vēlamas un kuras nav? Visas iespējas izvērsties totalitāriem lēmējiem par sabiedrībā vēlamiem vai nevēlamiem cilvēkiem.

Bet varbūt tas nav tik traki, jo viena lieta, uz ko šis diez vai strādās, ir heteroģenētiskie stāvokļi – piemēram, iedzimtā seksuālā izvēle vai autisms. Ja nav viena vai tikai daži gēni, kas nosaka šo stāvokli, tad šī metode nespēs panāk būtiskais izmaiņas pat pēc daudzām paaudzēm.