creature ([info]creature) rakstīja,
@ 2006-02-22 12:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par Lielpilsētām
Man patīk tā fiktīvā anonimitātes sajūta, patīk, ka nepazīstu katru un ikvienu, patīk izvēle un daudzslāņainība, patīk daudzie cilvēki, bet ne uzreiz. Esmu iemācījusies izvairīties no svešiniekiem, kuri grūžas virsū, bet tāpat viņiem tiks piedots. Lielas pilsētas ir kā kauss, no kura var smelt un dzert, kur tu neesi tu, bet arī esi. Man liekas, ka laukos es nosmaktu kā citi sakās smokam pilsētā, vietā, kur tu nekad nevari būt tikai persona Persona, bet tev vienmēr ir jābūt personai ar Vārdu. Lauki un Mazpilsētas nevar piedāvāt simtiem ieleju ar simtiem cilvēku, tur ir meži, kuri ir svarīgi, bet arī meži ar laiku sāks smacēt. Man radās iespēja pēc mēneša vienai pašai apmeklēt Lielu Lielpilsētu, es gribu ar to saplūst un saplūst ar to, mani gan baida mans topogrāfiskais stulbums, bet gan jau persona Persona tiks galā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lee
2006-02-22 12:29 (saite)
Nja. Es ar savā mazpilsētā "smoku" nost. Patīk Pilsētas.
Un man patīk arī lauki, kur aizbraukt, kur nav cilvēku, bet ir tikai Tu un daba, vējš, ūdens un izslēgts mobzis kabatā. Man tā ļoti patīk..bet arī ne ilgstoši, jo būtība kliedz pēc cilvēkiem un saskarsmes.
bet sindroms "visi visus zin" ir kaut kas patiesi briesmīgs..patiesi..

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]creature
2006-02-22 12:51 (saite)
Man lieks, ka izjūtu to pastiprināti tāpēc, ka nekad īsti neesmu dzīvojusi mazpilsētā. Bet jā, lauki uz mazu laiku ir ļoti patīkami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?