Ne-realitāte
Liekas daudzi šeit slimo ar realitātes nepilnvērtības sajūtu (šeit viņi nereti jūtas labāk nekā realitātē, var parunāties labāk ar cilvēkiem, iepazīties ar cilvēkiem, u.c.), man ir otrādi, es drīzāk sirgstu ar virtualitātes nepilnvērtības sajūtu. Īstenībā man ļoti ir nepieciešams acu skatiens, žests, balss tonis, u.c., lai sakarīgi izpaustu savu viedokli un lai sakarīgi uztvertu otra sacīto. Pēc maniem ierakstiem varētu šķist, ka staigāju apkārt bēdīga un sagruzijusies, patiesībā es ļoti daudz smejos, daudz runāju un aktīvi žestikulēju. Vispār man ir daži cilvēki, kurus es realitātē un virtualitātē varu savienot, bet daži, kurus nē. Virtualitāte ir malds, tā pat neizpauž kaut kādu tavu apslēpto pusi vai kā, drīzāk tā ir kaut kādu iezīmju kopums, kurš sastāv no daudz, tava rakstura šķautnēm, (kādā garastāvoklī tev labāk patīk rakstīt, cik daudz tu par sevi gribi atklāt, cik slinks tu esi, lai padomātu par valodas stilu, utt.), kamēr citas tiek aizmirstas.