|
[Jun. 10th, 2024|11:20 am] |
Es tikai gribēju pateikt, ka Kvadrifrona Ērces bija brīnišķīgi sviestaina izrāde. Nora visu izrādi nosēdēja vaļā muti un es ne mirkli nenožēloju, ka atbraucām, bija tieši brīnišķīgi. |
|
|
Kļūdas imigrācijas politikā |
[Jun. 10th, 2024|10:55 am] |
protams ir pielaistas
https://jauns.lv/raksts/arzemes/608593-berline-sievietes-apdraud-izvarotaju-bandas
bet ir viena nianse: pie tā raksta komentāros uzrodas Rožkalns kurš ir zināms kā diezgan fanātisks ticīgais un jebkāda liberālisma pretinieks. Šīs aprindas minētās kļūdas, protams, izmantos savā labā. Tas apdraud sekulārismu un liberālās vērtības.
Mums nevajag ne izvarotāju bandas, ne arī stingras jebkādā reliģijā morāles normas kuras lielu cilvēku daļu ierobežo kā tas ir tajās pašās islāmijās. Atkārtoju - ļoti stingri un konsekventi realizēts sekulārisms ir risinājums kā saglabājot indivīda brīvību novērst mežonīgu kriminalitāti. |
|
|
|
[Jun. 9th, 2024|10:55 pm] |
Kaut kādu iemeslu dēļ atceros dažādu īpašu nakšņošanas vietu datumus. Atceros tieši kad esmu gulējis caurmirkušās teltīs, pilsētu parkos, zem tiltiem, uz kalnu nogāzēm, mēģinot saklausīt lāčus u.t.t. vakar bija gadadiena vienai tādai īpašai mašīnā gulēšanai. Gribēju šo pieminēt jau vakar, taču atrados savā pirmajā festivālā kopš Zvērā. Tiesa, izmantojot iespēju, festivāla pirmo daļu pavadīju motociklu veikalos - lēnām sāku gatavoties nākamajam braucienam.
Ierodieties pasākuma vietā, nolīdu vistālākajā stūrī, prom no pūļa, kur arī pavadīju pāris stundas, līdz mani kājās piecēla skotu Mogwai. Iesaku, ja vēl nezinājāt. Viss vienkārši, paredzami un forši.
Lankum bija pasākuma hedlaineri, tur viss bez pārsteigumiem - lieliski un kā mājās. |
|
|
|
[Jun. 10th, 2024|12:33 am] |
Nu ko, politiskais influenceru konkurss noslēdzies atbilstoši vidēji statistiskajam gender pay gap, un tuvākajiem desmit gadiem vietējā politiskajā progesīvismā pietiks ar Stambulas konvenciju, par nākamajiem mērķiem cīnīsies jau nākamās paaudzes. Iznākums drusku paredzams, bet priecē tas, ka tā cīņa tomēr nebija vienos vārtos, lai gan, protams, Gorbunova sindromu mēs kolektīvi vēl neesam izslimojuši, kas ir drusku žēl. Kas zin, ja mūs tuvāko divdesmit gadu laikā neiznīcinās Krievija vai mākslīgais intelekts, mēs vecumdienās aptiekā legāli varēsim nopirkt kāsi pret sāpošiem kauliem. Nu varbūt psihadēlijas asistētu terapiju, ja kādam tajā vecumā vēl būs aktuāli, bet es stipri šaubos.
Bet toties maija Rīgas Laiks gan man pagaidām patīk. Varbūt daļa redakcijas ir aizgājusi pavasara brīvdienās, bet tie tulkotie gabali šķeit tādi jauneklīgi svaigi. Nu, vai arī Rītups pēc sēnēm beidzot ir saticis dievu, un kļuvis par citu cilvēku. |
|
|
jūnijs |
[Jun. 9th, 2024|08:25 pm] |
[ | sajūtas |
| | freeze mode | ] |
[ | melodija |
| | putni dzied | ] | Es redzu kādu saulainu dienas vidu, kad mēs trīs bērni un māte mežā lielā izcirtumā lasam meža zemenes. Māte no sava trauka ieber man, lai man būtu vairāk un es domāju cik viņa ir laba. Vēl tagad, kad sirdi man sagrāb sāpes par mirušo māti man tūliņ acu priekšā iznirst šī aina. *** Es redzu, ka viņa ir atgriezusies no Brakiem, kur bijusi pie ārsta. Kāda paziņa viņu uzslavējusi: “Cik šodien jūs, mežsardzien, izskataties labi, tāda sārta.” Šie vārdi dzirdu dod mātei cerības pārvarēt ļauno slimību. *** Drūmā 21 (8.) augusta 1908. gada* diena man acu priekšā visā sāpīgumā. Mēs ar vecāko brāli sadzenam govis mājā pusdienas laikā un ieejot istabā es redzu māte mirusi. Kaila tā novietota uz krēsla, galva noslīgusi uz pleca, melnie mati nokārušies līdz grīdai. Viņu mazgā. Tēvs jau aizbraucis pēc zārka. Mazais brālītis rāpo pa priekšnamu un neko nesaprot. Viņam divi gadi. Vēlāk māti novieto gultā. Bāla seja, melnu matu ieskauta, mierīga viņa guļ gultā istabas kaktā. Mēs četri bērni rotaļājamies durvju priekšā. Nāk garām nāburdziene un mūsu uzraudze paskaidro: “Tie visi četri tagad ir bāreņi”. No tā vakara, kad tika izrunāti šie vārdi, man vienmēr vārds bārenis ir izraisījis sāpīgus pārdzīvojumus un priekšstatus ar mātes nāves skatiem. Vēlāk māti aiznesa uz vāgūzi. Atceros, ka no turienes viņu aizveda pēdējā gaitā. Bēru brauciens uz Madlienas kapiem sastāvēja no vairākiem pajūgiem. Atceros, kā sēdēju uz salmu maisa ratos un kāda jaunava visu ceļu mani jautrināja. Brauciens man palicis gaišā atmiņā. Kad nesa kapu kalnā zārku, mēs bērni gājām tieši aiz zārka. Redzu vēl tagad liels kalns kurā jākāpj un cik augstu uz pleciem tēvam un citiem ir pacelts mātes šķirsts. Saule, vēji un ēnas šūpojas mazajās kapsētas liepiņās, kas tagad pēc 42 gadiem izaugušas par vareniem kokiem. No apbedīšanas ceremonijas nekas man nav atmiņā.
Nepabeigts manuskripts… sākts - 1950. gada septembrī Ķemeros /Rokraksts. Otto Grīnberga arhīvs/
*1908. gadā Otto ir 6 gadus vecs |
|
|
Baudpilnā apzinātība |
[Jun. 9th, 2024|08:13 pm] |
"Dažās psihosomatiskajās klīnikās (Vācijā) kopš neilga laika tiek piedāvātā tā sauktā baudas terapija, jo izrādās, ka cilvēkiem vispirms ir jāiemācās baudīt.
Bauda ir saistīta ar apzinātību. Ja vēlos baudīt, man ir jāiedarbina piecas maņas. Ja esmu nevērīgs, es nevaru baudīt. Ja noriju ēdienu, tad īsti pat nepamanu, ko es ēdu.
Baudas terapijā tiek asinātas maņas. Dalībnieki tiek aicināti precīzi raksturot, ko viņi uztver, ēdot šokolādes gabaliņu vai skatoties uz rozi. Tā viņi mācās just apzinātu baudu.
Tam nepieciešanas tikai divas lietas:
1. Gādā, lai Tev ir, ko baudīt, darot to, kas Tev nāk par labu. 2. Esi pilnībā - ar visām maņām un vērību - pieslēdzies tam, ko Tu baudi. Esi šeit un tagad. "
No grāmatas "Tavs iekšējais bērns grib atrast mājas" - Stefānija Štāla |
|
|
|
[Jun. 9th, 2024|03:51 pm] |
Cita starpā Unkle man atgādināja vienu citu koncertu. Domāju, ka par to nu jau var rakstīt arī cibās.
Nākot mājās pēc tā cita koncerta, man bija laiks un noskaņojums padomāt par to vietu, kur es tanī brīdī atrados dzīvē. Un man bija sajūta, ka kaut kas slikts ir noticis, un es nebiju to pamanījis. Es domāju iekšējā, emocionālajā pasaulē. Es vēl nesapratu kas, bet dažus metrus no mājām man jau sāka riesties kamols kaklā. Tiku mājās, uzliku fonā mūziku, un sāku meklēt. Dēm, kā tas iedūra, kad es sapratu, kas tieši tur trūkst. Trūka gluži vienkārši vienas sajūtas par cilvēku, un tas bija diezgan brutāli. Ir, protams, visādas emocionālas sāpes - par pāri nodarījumu, par zaudējumu, par neiespējamu nākotni - bet es nekad agrāk nebiju tādā self-awareness līmenī, lai spētu reflektēt par savām sajūtām tik detalizēti, tāpēc man nebija ienācis prātā, ka pazaudēt sajūtu var būt sāpīgāk par visiem pāri darījumiem, vai kādām citām neveiksmēm dzīvē. Es, protams, negribu glorificēt jebkādas ciešanas, un apgalvot, ka kāda viena lieta ir sāpīgāka par jebkuru citu - ir izredzes, ka nākotnē būs jāzaudē kādi svarīgi cilvēki, vai jāuzzina, ka esmu neārstējami slims - bet tas mani pārsteidza nesagatavotu.
Vakardienas koncerts, in contrast, atnesa vieglumu. Bija padaudz pazīstamu cilvēku, bet man negribējās īpaši komunicēt vidē, kas tam nav piemērota, un par laimi izdevās paslīdēt garām nepamanītam. Es jutu to mieru, bet arī pēc tam mājās man norādīja, ka es izskatoties īpaši relaksēts. Man nav ne jausmas, kā tas izpaužas uz āru, ka to var pat pamanīt, bet arī - vēl vairāk relaksēts? |
|
|
|
[Jun. 9th, 2024|03:34 pm] |
zini ko viņi taisīs? blusas gaļas gulašs ar skudru mērcīti! |
|
|
jūnijs |
[Jun. 9th, 2024|01:36 pm] |
svētdienas rīts atnesa attālu māsīcu. Otto māsas Olgas pēcteci. izrādās Kokneses "Zaļkalni" par kuriem 30. gadu beigu periodikā lasāms, ka tiek izsolīti nenomaksātas hipotēkas dēļ, atkal ir manas dzimtas īpašumā. 90. gadu beigās māja jau bijusi izdemolēta un principā grausts, bet māsīcai bezmaz katru nakti rādījusies sapnī. tad nu 2000. gadā saņēmusies un izpirkusi un kopš tā laika naktīs guļ mierīgi. atjaunojusi un dzīvo vēl šobaltdien. arī visu padomju laiku tur dzīvojušas Olgas meitas, bet pēdējai no viņām bērnu nebija un pēc viņas nāves māja nonākusi svešās rokās un tur kādu laiku dzīvojuši visnotaļ deklasēti elementi. tagad tikai pārādījās jauna Grīnbergu mīkla. māsīcai šķiet, ka Zaļkalnos Grīnbergi mituši no 1906. gada - balstoties uz kādu Otto vēstuli Olgai, kurā viņš 1976. gadā apsveic viņu ar 70 gadiem Zaļkalnos. bet manā pasaulē 1906. gadā Pēteris Grīnbergs nodarbojas ar revolūciju, slēpjas mežā, izvairās no melnās sotņas represijām, pēc tam vairs nevar dabūt darbu, pastrādā par mežsargu Slātē un tad ir vienkārši gājējs otrās sievas Paulīnes dzimtajās mājās "Alīdzēnos". viņa vienīgais bērns no otrās sievas - Gustavs, dzimis 1910. gadā "Alīdzēnos". bet pie Zaļkalniem tiek kaut kur ap 20. gadu, kad reformas rezultātā Kokneses muižu sadala miljons mazās vienībās. Zaļkalni, starp citu, atrodas Kokneses parkā, blakus feikajam Pērses ūdenskritumam.
sarunājām, ka kaut kad jūlijā aizbraukšu ciemos. pagaidām īsas piezīmes no sarunas ar māsīcu: * jau stāstīju, kā pamāte Paulīne Otto čukstēja ausī, lai iet pie savas mammiņas. viņa tiešām esot bijusi ļoti ļauna pamāte Pētera bērniem. Otto ir vecāks brālis Frīdberts, par kuru līdz šim zināju, tikai, ka miris jauns. viņam izrādās bijis kaut kāds vēzis mugurā un tā pamāte viņu visu laiku pa muguru situsi. lai sāp. mūža nogalē par viņu rūpējusies pameita Olga un tad viņa it kā esot lūgusi piedošanu par savu izturēšanos pret pabērniem; * Otto brālis Makimiliāns, Latvijas armijas leitnants, bijis izsūtīts uz Sibīriju, bet atgriezies. viņa pēcteči dzīvo Talsos, bet meita (? mazmeita?) studiju laikā kādu laiku dzīvojusi pie Otto Tērbatsielas dzīvoklī; * par Alīnu advokātu/juristu aprindās padomju laikā runāts, ka viņa ir franču spiedze; * Krievkalnu kapi, kuros guldīti Grīnbergi - Pēteris, Frīdberts, Paulīne appludināti ceļot HES, bet Grīnbergi pārapbedīti Atradzes kapsos un māsīca tos joprojām kopjot; * Olgas pirmais bērns - Armands (Otto pierakstos Normunds) uzreiz pēc piedzimšanas nodots adopcijai. Nav zināms kāpēc un nav zināms arī nekas par viņa tālāko likteni.
un fun fact - māsīca regulāri pērk puķu stādus pie manu vecāku kaimiņienes Salaspilī.
p.s. Kokneses Zaļkalni 1929. gadā mūsdienas - 9. bilde no augšas |
|
|
|
[Jun. 9th, 2024|03:20 am] |
|
|
|
|
[Jun. 9th, 2024|12:15 am] |
[ | sajūtas |
| | anxious | ] |
[ | melodija |
| | Stabs - Viss ļaunais ir mūžīgs, viss mūžīgais ir ļauns | ] | Latvija Pirmajā Vietā (LPV) jeb Visi Urlas Vienlīdz Mīļi (VUVM) |
|
|
UNKLE peronā |
[Jun. 8th, 2024|11:50 pm] |
Nav tā, ka es jebkad UNKLE būtu klausījies tā, ka tiešām klausījies, bet šī bija pārsteidzoši laba pieredze. Noteikti vairāk, kā tikai "mašīnā var klausīties". Es vēl nemāku šo "džeki spaida pogas uz milzīga ekrāna fona" formātu, un noteikti bija iespējams izspiest no pasākuma vairāk, bet es izbaudīju. Laikam daži viņu enerģijas pilnie hīti man bija drusku par garlaicīgu, ne tādā ziņā, ka man viņi nepatika, bet es nedalīju kopējo sajūsmu, jo viņos notika par maz lietu apakšā. Also, laikam jāsāk atcerēties ņemt uz šādiem koncertiem saulenes. Brīžiem bija par gaišu manai gaumei. |
|
|
eureka |
[Jun. 8th, 2024|09:37 pm] |
kad es sāku strādāt profesijā šeit, es bieži aizmirsu tualetēs iezīmēt mazās izlietnes. pēc Nīderlandes būvlikuma, katrā tualetē jābūt krānam ar ūdeni. šīm mazajām izlietnītēm ir pat jancīgs vārds, kurš tieši tulkotos apmēram kā 'strūklaciņa'. tā kā LV dzīvē tādas lietas īsti neeksistēja, manai amnēzijai bija izskaidrojums; nu, un vispār, līdz šim es domāju, ka tas ir diezgan nevajadzīgi un aizņem lieki vietu (viesi un es, bieži tomēr mazgājam rokas citās izlietnēs). bet es jums tūlīt pateikšu, ka tagad es visu saprotu un man viss ir skaidrs! tad, kad starp kājām ir šuves un tev čurājot ar pudeli ir jānodrošina ūdens padeve, tad izjūti atvieglojumu un luksu, ka pudeli var piepildīt nepakustoties no poda! aleluja, kāds lukss! |
|
|
|
[Jun. 8th, 2024|07:59 pm] |
Lai gan man šo vēlēšanu kaislības ir bijušas visai vienaldzīgas, dažas interesantas atziņas es esmu ieguvis. Man ir sabojājies priekšstats par dažiem labiem cilvēkiem, bet ir arī izveidojies labs priekšstats par cilvēkiem, kurus es tikai nesen esmu iepazinis. Pirmo reizi pildīju mediju veidotu saderības testu, mazliet vīlies tajā, bet tomēr uzzinājis par viedokļu sakritību ar negaidītiem vai pat nezināmiem cilvēkiem.
Es negaidu lielus pārsteigumus no vēlēšanu rezultātiem lielajā bildē, bet mani ļoti interesē šo vēlēšanu svītrojumi un plusiņi. Es redzu daudz cilvēkus, kas beidzot ir izdarījuši izvēli, balstot savu rīcību līdzīgos spriedumos kā es pirms astoņiem(?) gadiem. Es redzu, kā daži politiķi iespējams būs ļāvuši kādai partijai nopelnīt ekstra popularitātes punktus, bet mani interesē, cik daudz cilvēki savā balsojumā būs pauduši protestu pret šādu rīcību. Un ja šāds signāls no vēlētājiem būs skaidrs un nepārprotams, vai šie politiķi pēc vēlēšanām augstāk stādīs savu ego, vai pieņems pastāvošo lietu kārtību, un fokusēsies uz citiem mērķiem, jo katram ir jādara tas, kas viņam vislabāk padodas, nevis jāmēģina uzvarēt simpātiju konkursā. Tad arī uzzināsim, vai man par kādu būs vēl sliktāks viedoklis, vai šis cilvēks izrādīsies labāks, kā man šobrīd liekas. |
|
|
|
[Jun. 8th, 2024|04:17 pm] |
Poll #21672 Kas tev patīk
Open to: All, results viewable to: AllKāds tev patīk Cita atbilde |
|
|
|
[Jun. 8th, 2024|04:09 pm] |
mani iedvesmo gan askētiskas monohoromas lietas un tīras līnijas, laikmetīgs dizains, gan arī pārsātinātas, pārkrāmētas, krāsains un humpalīgs. manā dzīvoklī mijas šāds ar tādu. nezin kāpēc likās, ka jāizvēlas viena no šīm pusēm? |
|
|
|
[Jun. 8th, 2024|02:55 pm] |
E veikalu bezmaksas piegādes dienas ir introverta sapnis. Šodien Barborai, ja kas. |
|
|
|
[Jun. 8th, 2024|10:24 am] |
Vācijā tādas ziņas, ka pieprasījums pēc e-auto ir spēcīgi nokrities. (Pārējās Eiropas valstīs gan vēl ne.)
Interesanti par benzīna cenām, pirms gada (pusotra) benzīns bija ap 2 eiro litrā. Tagad kādi 1.70 €/l. Benzīnniekiem (ICE) business as usual.
Bet ja gribētu tā kārtīgi e-auto kustībai dot ceļu, benzīnam cenu varētu pacelt uz 3 €/l, bet elektrībai cenu kaut kā turēt ap 20 centi/kWh. |
|
|
|
[Jun. 7th, 2024|07:29 pm] |
Likās,ka varētu saņemties- iziet no mājas, būt starp cilvēkiem, bet nesaņemšos. Rīt trīs ieskaites. Neesmu gatava. Katru nedēļu prezentācijas, ieskaites, eksāmeni.
Nākamajā nedēļā darbiņā jācep vienības-mērāmas tūkstošos (Skaitā. Patiesībā,ne tikai skaitā).
Jāiet uz vēlēšanām.
Es vēlos. |
|
|
|
[Jun. 7th, 2024|07:02 pm] |
Džīzas, kā mani dolbī kreatīns... katru fakin reizi! Ja vēl man patiktu šī sajūta, varētu lietot alkohola vietā, bet disociācija nav mana mīļākā tēma. Es laikam labāk ņemtu tos gremošanas traucējumus, kas pēc laika pāriet, nevis šo. Bet jāatzīst - strādā. |
|
|