es esmu nekomerciāla filma, kuru neviens nespēj noskatīties līdz galam, jo ir pārāk klusa un garlaicīga, un lēna. sižets velkas un liekas, ka nekad nebeigsies. tai nav pilnīgi nekādas jēgas un galvenais varonis visus pārdzīvojumus tur sevī, neko neizrāda un neko nestāsta. vispār filmā gandrīz neviens nerunā, mūzikas nav, ir tikai pilsētas trokšņi. reizēm, ja kāds kaut kopasaka,t ad tas ir kkas pilnīgi nenozīmīgs, kā, piemēram, 'cik pulkstenis?' vai 'man, lūdzu, divus ābolus'. filma ir konstanti skumja. brīžiem kāds klusi iesmejas, varbūt pasmaida, bet vispār neviens neko īpaši nejūt. viena no tām filmām ar nesaprotamajām beigām ar pēdējo kadru psihenē, kur varonis stiklainām acīm skatās sienā.