Šī taču ir dienasgrāmata, vai ne?
Sestdiena, 2005. gada 7. maijs.
- Mazajam kaķim ir labāk. Tikai redze viņai būs pavisam švaka. Labākajā gadījumā redzēs ar vienu aci. Būs istabas kaķītis, neko darīt.
- Dobē uzziedējušas mazās rozā tulpītes. Ļoti glīti. Rudenī jāatceras šādas iestādīt vēl.
- Es esmu atguvusies pēc izstādes. (Nosūtīt visiem pateicības vēstules!)
- Vairojas satraukums par nākamajās nedēļās padarāmo darbu apjomu.
- Rīgā ir Bušs. Nekur doties netaisos, tādēļ manu pārvietošanās brīvību tas neiespaido. Par visu citu lielvizītes sakarā - sajūtas un pārdomas pretrunīgas, ko šeit neklāstīšu, lai neceltos naids tautu un ļaužu starpā.
- Man ir radušās aizdomas, ka pulksteņi sākuši skriet, pārlecot 1-2 stundām. Pēc maniem aprēķiniem pašlaik vēl vajadzētu būt rītam. Kur paliek zudušās stundas?
- Kur paliek reiz justais?
- Kas ir joni? Kāpēc tādi ir fēnā?
- Vakarpusē jāsarīko pastaigāšanās pa rajonu. Varbūt līdz krodziņam arī. Ja vien pietiks apņēmības.
- Jāpiezvana draugiem. Šodien vai rīt.
- Ir jau labi.