Gada gala domas
Vēl nerakstīšu atskaiti par aizgājušo gadu. Vēl pa godam jātiek līdz šī paša gada beigām. Baigi gribas bagātus Ziemassvētkus, gribas visādus spīguļus un eglītei jaunus bumbuļus, un visiem foršas dāvanas un cept un šmorēt, lakot nagus jocīgās krāsās un aizbraukt uz kalnu. Bet realitāte ir tāda - mašīna jāremontē un jāved uz tehnisko apskati, un, ja paliks vēl kaut drusciņ naudas, tad jāiet pie trīs dažādiem ārstiem. Manas gada beigas parasti ir žēlabaini nabadzīgas. Nē nu tā vēl nav bijis, ka nav ko ēst. Bet jātaupa gan nežēlīgi.
Vakar ar ZS runājāmies skaipā un viņš man teica: tu vari dzīvot aukstumā un nabadzībā, bet tas nenozīmē, ka tev jācieš. Saņemies un neciet. Vienkārši esi brīva no ciešanām.
Uz to tad arī tagad tiecos. Dzeru kafiju un graužu darba vietas piparkūkas un esmu brīva no ciešanām. Patiešām.
Tomēr es nebeidzu cerēt uz bagātiem Ziemassvētkiem.