Mums arī tagad ir jātaupa, un es, tāpat kā Tu, pēc būtības neesmu nekāds taupītājs, esmu uzdzīvotājs, kam visu ko gribas:) Tomēr es piekrītu ZS. Man šito palīdzēja pieņemt Ingas Gailes slavenais dzejolis par prombraukšanu - nevis tādā ziņā, ka es būtu gribējusi braukt prom, bet tieši par atļaušanos būt, piemēram, nabadzīgam, par to bija arī viņas slejā par Latvijas dzimšanas dienu. Dzejolī cita starpā bija teikts, ka arī noplukuši mēs varēsim staigāt gar jūru un ka protam taču vēl mizot kartupeļus, un ka cilvēks cienīgs mostas no rīta, dzer kafiju rūgtu un pasmaida, sakodis zobus.
Man gan mājās ir silts, tas ļoti palīdz neciest.